Uz www.jekaba.lv

Dievišķā Islande – 3. daļa

Inta Ķikure, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Islandes kalni un gaisma spēlē ēnu kontrastu spēles, kas robežojas ar nerealitātes sajūtu. Kalni, tāpat kā visa sala, ir vulkāniskas izcelsmes, tāpēc dabas takas Islandē ir krustu-šķērsu, tik atliek tām atrast laiku. Man Islande tiešām asociēsies ar sauli, jo saule bija mūsu ceļabiedrs un pavadonis gandrīz visas ceļojuma dienas.

Bet ar ūdenskritumiem ir tā, ka gribas teikt: “Divreiz vienā upē neiekāpsi!” Mutuļojošās ūdens krāces var vērot stundām ilgi, jo tās mainās un negarlaiko. Īpaši aizraujošs šajā ziņā bija upes kanjons, ko izgrauzis Eiropas jaudīgākais ūdenskritums Dettifoss. Tas ir 100 metrus plats un 45m augsts un tā ūdeņus “baro” mazliet tālāk esošais Selfoss ūdenskritums.

Islande_002

Seydisfjordur ir maza, skaista pilsētiņa salas austrumos, no kuras atiet prāmji uz Eiropu. Tā ir no galvaspilsētas Reikjavīkas vistālāk esošā apdzīvotā vieta Islandē. Lai līdz tai tiktu, jāpārbrauc pāri kalniem. Vakarā, kad tur nokļuvām, bija sajūta, ka esam nonākuši Dieva ausī. Idille! Vecpilsēta – ja par tādu var nosaukt vienu ieliņu ar pāris mājiņām, dažiem restorāniem un kafejnīcu – mūs apbūra. Spilgtas krāsas un dažādi toņi izdaiļo Islandes ikdienu. Vispār kafejnīcas un restorāni Islandē ir gaumīgi noformēti, tāpat kā mākslas galerijas un suvenīru veikaliņi. Taču cenas mūsu izpratnē visur ir ļoti, ļoti augstas.

Seydisfjordur ir tikai viena maza pilsētiņa, bet tajā saņēmām daudz dažādu uzaicinājumu nākt ciemos. Spontāni paciemojāmies pilsētas vecākajā mājā, kas celta 19. gadsimtā un kur veikaliņu savā viesistabā iekārtojusi skaista, rudmataina islandiete. Vakarā istaba pārtop par mājvietu viņai un viņas dēlam, bet ikdienā tur var nopirkt visu ko skaistu. Man vēl aizvien ir žēl, ka neuzdrošinājos saimnieci nofotografēt, bet komplimentu gan izteicu – ka viņa ir ļoti jauka un skaista sieviete, par ko viņa tikai atmeta ar roku, ka es alojoties.

Šajā pilsētiņā ievēroju, ka mājām tiek doti arī vārdi. Bija arī gaumīgi dārzi un terases. Kaut arī vasarās te silts laiks ir +16*C, pie mājām daudzviet ir terases ar šūpuļtīkliem atpūstai svaigā gaisā.

Piektās ceļojuma dienas rīts iesākās ar vēju un lietu. Īsteni “islandisks” laiks. Ceļš, pa kuru braucām, daļēji bija bez asfalta, līkumains, slidens, pāri kalniem. Kārtīgs pārbaudījums mums visiem! Vissarežģītākais ceļa posms bija vietā, kur apkārtne bija pasakaini skaista. Ja vien daļu no tā skaistuma nesegtu mākoņi un migla, iespējams, mēs pat aizmirstu elpot.

Tie 400 kilometri, kas bija jānobrauc dienas laikā, ietvēra arī ceļu, kas vijās gar pašu okeāna malu – tur ciklona dēļ vējš pārsniedza 20 metrus sekundē. Lieki teikt, busiņš tik pamatīgi raustīts.

Pirms ierašanās viesnīcā gribējām apskatīt Djupivogur pilsētiņas centru no augstāka skatu punkta. Un ja vien nebūtu lietus un miglas komplektā ar vēju, mums apkārtnē pavērtos jaukas ainavas, par kurām nu varēja tikai varēja nojaust. Mierinājām sevi, ka jau tā vairākas dienas esam saules lutināti un šad tad der arī izlīt.

Tāpat bija arī ar iespaidīgo Jokulsarlon ledāju lagūnu Vatnajokull ledāja pakājē – kā bijām ārpus busiņa, tā momentā izlijām slapji! Bet ledāji bija teju ar roku aizsniedzami un saskatāmi pat tad, kad apkārtne biezā miglā tīta.

Islande_003

Pastāvējām stāvvietā un pavērojām pa logu lagūnas apmeklētājus, kas gaidīja savu kārtu, lai vizinātos pa ledājiem. Stiprā lietus dēļ pat visoptimistiskākā mūsu kompānijas ceļotāja, Jekaterina, pārdomāja un nolēma šai izklaidei paredzētos 32 eiro iztērēt kādā citā veidā.

Vakarpusē savā naktsmītnē vēl brīdi izbaudījām, kā vējš plosās pa jumta kori, bet jau pēc pusnakts tas beidzot nomierinājās.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.