Uz www.jekaba.lv

Dievišķā Islande – 1. daļa

Inta Ķikure, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Islande ir Dieva veidots brīnums, kurā dzīvo viesmīlīgi, asprātīgi un miermīlīgi ļaudis. Brīnišķīga zeme! Skarba, ar plašiem klajumiem un daudziem pauguriem, tā pārsteidza līdz ar katru kilometru, ko nobraucām, pārvarot kalna pārejas un vējus un cieši turot stūri savās rokās. Man Islande allaž asociēsies ar sauli, lieliskiem ceļabiedriem un vēlmi fotografēt ik uz soļa, lai parādītu citiem, cik skaista ir planēta Zeme.

Mūsu ceļojuma sākums aizkavējās par dienu, jo Rīgas lidostas darbību bija paralizējusi ārkārtas nosēšanās. Laimīgā kārtā viss beidzās labi, kaut arī skats, kā nolaidās lidmašīna ar bojātu priekšējo šasiju, bija diezgan biedējošs. Grupā, ko uz Islandi pavadīju kā grupas vadītāja, gide un šoferis vienā personā, bija astoņi cilvēki vecumā no 21 līdz 83 gadiem.

Rutas kundzei, kas bija vecākā no ceļotājiem, šis bija jau trešais mēģinājums aizbraukt uz Islandi – divi viņas iepriekšējie ceļojumi uz ziemeļu paradīzi dažādu iemeslu dēļ bija nojukuši. Tā nu, gaidot lidostā savu lidojumu, ko nemitīgi pārcēla, pie sevis domāju: “Nē, mums noteikti turp jāaizlido kaut tikai Rutas kundzes dēļ!”

Nākamajā dienā beidzot atstājām Rīgu un tās lidostu sev aiz muguras. Divi agri rīti pēc kārtas un ilgā nīkšana lidostā pirmos kilometrus pa Islandi nepadarīja diez ko vieglus. Bija jāiespēj iekavētais un līdz ar ierašanos uz saviem pleciem sajutu arī īpašu atbildību par grupu (turklāt svešā zemē, kurā pati iepriekš nebiju bijusi).

Taču Islande apbalvoja ar brīnišķīgu laiku, kaut arī bijām gatavojušies lietum, vējam un pat sniegam. Arī lidostā sastaptais citas grupas vadītājs teica, ka skaisti esot, taču auto loga tīrītāju neesot izslēdzis visas astoņas dienas, kamēr ceļojuši pa salu. Taču mums paveicās un visa ceļojuma laikā tipiski islandiski laikapstākļi bija retums.

Pirmais iespaids, braucot un vērojot apkārtni – daudz klaju, atklātu vietu. Kaut arī koku Islandē ir maz, to neesamību kompensē daudz kas cits. Piemēram, ziedi, kas šķietami aug pat uz akmeņiem. Islandē krāsu netrūkst! Reizēm acis žilba no krāsu paletes – pat ķērpji tur ir krāsaini. Daudzviet gribējās vienkārši sēdēt, lūkoties tālumā un ieklausīties klusumā.

Viens no pirmajiem apskates objektiem bija Vidimyri kūdras (drīzāk pat – velēnu) jumtu mājas, kas saliktas vienuviet, lai demonstrētu, kā islandieši dzīvojuši agrākos laikos.

Islande_001

Savukārt, runājot par modernajām ēkām, arī tām Islandē ir kāda īpatnība – ar laiku sāc ievērot, ka mājām nav skursteņu. Tas tādēļ, ka ēkas var apsildīt ar zemes dzīlēs esošajiem karstajiem ūdeņiem, kas ir kā kompensācija skarbajam virszemes klimatam.

Pirmais iespaidīgais ūdenskritums mums pa ceļam bija Godafoss jeb Dievu ūdenskritums. Arī vēlāk redzējām daudzus lielākus un mazākus ūdenskritumus, kas gleznaini ieļāvās apkārtējā ainavā.

Otrās dienas rīta bijām pat gatavi samierināties ar to, ka mūs sagaida lietains un vējains laiks, taču debesīs parādījās gaišāks saules pleķītis, kas pamazām auga lielumā, un pavisam drīz mums jau vajadzēja meklēt saulesbrilles.

“Rudens kā rudens,” gribējās teikt uz dabas takas, kas atrodas pie Mīvatna jeb Odu ezera, kaut odu Islandē vispār nav, tāpat kā bišu (vienu kameni gan pamanīju). Skaistums, kas redzams, ejot pa šo dabas taku, ir neaprakstāms! Šī ir populāra vieta to ceļotāju vidū, kas Islandi grib iepazīt tā pa īstam, nevis tikai garām skrienot.

Islande_002

Jau otrajā ceļojuma dienā konstatējam, ka tik daudz fotografēts nav nevienā citā zemē.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.