Uz www.jekaba.lv

Deviņas lietas, kas liks tev iemīlēt Zanzibāru (1. daļa)

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
6 min. lasāmviela

Esmu viesojusies uz šīs paradīzes salas jau trīs reizes, un tā ir satvērusi manu sirdi ar abām rokām. Nemaz negribu iedomāties, kā būtu, ja es Zanzibāru vairs neapciemotu. Kamēr strādāju “Jēkaba Ceļojumos”, tikmēr centīšos katru rudeni to izbaudīt pati un atklāt arī citiem ceļotājiem, kā to neatgriezeniski iemīlēt. Pirmais noteikums – atvērta sirds un pēc iespējas mazāk gaidu. Bet tālāk – vienkārši jābauda viss, ko Zanzibāra piedāvā! Man ir paveicies ar ceļojuma formulu, kuru kopā ar kolēģi Jolantu esam noslīpējušas līdz briljanta mirdzumam: Akmens pilsētas izpēte, trīs dienu velobrauciens pa Ungujas salu, bet noslēgumā – atpūta Red Monkey Lodge ar plašām salas baudīšanas iespējām.  

1. RITEŅBRAUKŠANA

Mūsu ceļojums Zanzibārā parasti ietver trīs dienas riteņbraukšanas. Tieši šis pārvietošanās veids ļauj vislabāk sajust un ieraudzīt Zanzibāru tuvplānā, ar auto vai motorolleri tas nav iespējams. Braucot ar velosipēdu, var apstāties tad, kad vien situācija to paģēr. Var jau pa gabalu dzirdēt sirsnīgos sveicienus, kas skan no malu malām. Var draudzīgi uzsist pieci drosmīgajiem un dzīvespriecīgajiem bērniem, samīļot mazās knīpas. Vārdu sakot, riteņbraukšana dod iespēju atrasties vienā ritmā ar salas ļaudīm un viņu ikdienu. Salas sadzīve atklājas sulīgi un smeķīgi. Trīs dienas ir optimāls laiks – izkustamies; iepazīstam salu, nakšņojot katru nakti citā vietā; atklājam Zanzibāru katrs caur savu personību.

 

2. VĒSTURISKĀ AKMENS PILSĒTA

Zanzibārai ir ļoti sena vēsture. Tropiskā sala ir bijusi gards kumosiņš ikvienam, kas to sastapis savā ceļā, pētot Indijas okeānu, tādēļ tās vēstures līkloči ir sarežģīti. Zanzibāra ilgstoši bijusi citu valstu pakļautībā – Portugāles, Omānas, Lielbritānijas. Katra vara ir atstājusi savu ietekmi gan arhitektūrā, gan tradīcijās – Akmens pilsēta tam ir “dzīvs” pierādījums. Stountauna jau kopš 2000. gada ir UNSECO Pasaules mantojuma sarakstā. Tās šauro un līkumaino ieliņu labirintus gan veido ēkas diezgan skumjā stāvoklī, par ko lielā mērā atbildīgs salas tropiskais klimats un mitrais gaiss. Pat uz svaigi krāsotām māju fasādēm drīz vien parādās melnas ēnas.

Akmens pilsētā kopumā atrodas ap 1700 vēsturisku ēku, bet atjaunoti ir vien kādi 20%. Taču tik un tā šai pilsētai ir īpaša noskaņa. Visspilgtāk salas vēstures ietekmi uz mūsdienu Zanzibāras sabiedrību var atklāt tad, ja izdodas atrast zinošu gidu, kas ir savas salas patriots (kā tas izdevās mums), tad Akmens pilsētas apskati glabāsiet pie skaistākajām ceļojuma atmiņām. Mūsu gids, Saidi, izklāstīja sarežģīto salas vēsturi viegli un saprotami, dodot mums vēl vienu pārliecinošu iemeslu iemīlēt šo vietu un tās ļaudis. Saidi ir herbalogs un mūsu tikšanās reizē atklāja, ka tūdaļ grāmatnīcās būs pieejama viņa grāmata par augiem un to ietekmi uz cilvēka veselību.

Nevaru nepieminēt arī vakariņas greznajā Emerson on Hurumzi restorānā kā vienu no obligāti izbaudāmajām aktivitātēm Akmens pilsētā. Šī senā sultāna padomnieka māja savulaik bija otra augstākā ēka pilsētā, līdz ar to komplektā ar izcili garšīgajām vakariņām nāk fantastisks saulriets pār seno pilsētu un ostu. Sēžot uz grīdas spilveniem torņa terasē, vakariņas tiek baudītas nesteidzoties un parasti mielasts ilgst ap trīs stundām. Pret viesiem tur izturas ar draudzīgu cieņu, tiek stāstīts par ēdieniem un to pagatavošanu. Kādā brīdī pēc saulrieta jumta terases maliņā nemanāmi iekārtojas mūziķu ansamblis, un dāma ar tveicīgu balsi piepilda vakara atmosfēru ar neticami brīnumainu sajūtu. Vai var būt vēl labāk?

 

3. GARŠAUGU TŪRE

Turpināšu runāt par garšām. Esot Zanzibārā, noteikti ir jāapmeklē kāds no daudzajiem garšvielu dārziem. Tur to ir ļoti daudz, taču es esmu trīs reizes bijusi vienā un tajā pašā dārzā un domāju, ka tas ir izcils! Abdulas Abeida ģimenes garšvielu dārza īpašnieks ir ar humoru apveltīts, atraktīvs un aizrautīgs stāstnieks. Pusotru stundu viņš nepaguris rāda dažādus garšaugu stādus, dod mums nobaudīt lērumu ar augļiem un iedod uzkost arī pašas garšvielas. Var just, ka saimnieks ļoti mīl savu darbu, un viesi līdz ar pirmajām minūtēm viņu par to iemīl viņu pašu.

Noteikti arī citi garšvielu dārzi ir tikpat labi, jo to būtība ir parādīt visu, kas aug uz salas. Precizēšu – ne tikai parādīt, bet arī atklāt dažādās garšas, kā arī pastāstīt par augu īpašībām. Tūres beigās parasti esam pieēduši pilnus vēderus, nemaz nespēju atcerēties visu, ko esam nobaudījuši – mango, marakuju, džekfrūtus, kokosriekstus, ananasus, papaiju, karambolu, apelsīnus. Tiekam nogaršot arī piparus, ingveru, krustnagliņas, kardamonu, skābeno kakao pupiņu apvalku, citronzāli un kurkumas sakni. Laiks paskrien nemanot, atraktīvais stāstījums un garšu pārbagātība dara mūs laimīgus! 

 

 

4. Afrikāņu virtuve 

Šis nu ir patiešām atsevišķas atkāpes vērts temats. Katru zemi noteikti ir jāiepazīst caur garšām, un, ticiet man, Zanzibārā tās ir fantastiskas! Pārsvarā tur tiek baudītas jūras veltes, bet gaļēdājiem noteikti nav jākrīt izmisumā, jo lielās okeāna zivis garšo tāpat kā siltasiņu dzīvnieku gaļa un arī vista ir piedāvājumā. Veģetārieši, savukārt, tur tiešām iekļūst garšu pārbagātībā – ne velti šī tropiskā sala tiek saukta par garšvielu paradīzi. Katra tradicionālā maltīte iekļauj tādus ēdienus kā samosa, čapati, pillow rice, dārzeņus, augļus. Ja ēdat jūras veltes, tad noteikti jānogaršo kalmāri un astoņkāji īpašās mērcēs un garšvielās. Protams, var dabūt arī iecienītos itāļu ēdienus – picas, pastu, taču pašas Zanzibāras tradicionālā virtuve ir ļoti garšīga un nav jābaidās to izmēģināt.

No savas puses ļoti iesaku apciemot afrikāņu tradicionālās virtuves pavāru Okalu Jambiani ciemā. Īsti pat nevaru pateikt, kas vairāk bagātinās ar iespaidiem – paša šefpavāra Okalas iepazīšana vai viņa gatavotais ēdiens. Okalas personība ir ļoti harizmātiska. Dzīvesgudrs, inteliģents, pozitīvs, labestīgs, talantīgs – var piemeklēt vēl daudzus cildinošus vārdus, bet tiem ir nozīme vien tad, ja pats esi ar viņu iepazinies.

Ja, esot Zanzibārā, šo izlaidīsi, būsi sevi apkrāpis. Ar Okalu var tikties, rezervējot kādu ēdienreizi viņa restorānā, bet var arī pieteikt ēdienu gatavošanas meistarklasi un kopā pagatavot maltīti, ko pēc tam ar gardu muti notiesāt. Bet, mājās atgriežoties, varēsi likt lietā jaunapgūtās prasmes un pacienāt arī tuviniekus, piemēram, ar samosu – trīsstūrveida pīrādziņiem ar dārzeņu pildījumu.

  

(Raksta turpinājumu lasi šeit!)

Vēlies iepazīt Āfriku? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.