Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija (un Armēnija) – 9. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

No rīta mūs viesnīcā sagaida šoferis ar gidu no Armēnijas. Dodamies trīs dienu ceļojumā uz Armēniju. Brauciens līdz robežai ir stundu ilgs, tad seko dokumentu pārbaude un klāt esam. Sākums nav daudzsološs, jo apkārt paveras baisa aina – ceļi izdangāti, pierobežas ciematiņi  nabadzīgi, bijušās rūpnīcas pamestas ar izdauzītiem logiem. Paveros uz saviem ceļabiedriem un manu, ka viņu sejas atspoguļo to pašu domu, kas maisās pa galvu man – kur esam nokļuvuši un kas būs tālāk?

Gids, vārdā Arams, visādi mēģina uzlabot mūsu omu, taču tas viņam īsti labi nevedas, jo nu ir arī sācis līt lietus, kas ainu aiz loga padara vēl drūmāku. Taču pamazām tuvojamies civilizācijai – lielākiem ciematiem un pilsētiņām, kurās skats jau ir daudz labāks. Un tad mūsu garastāvokli būtiski uzlabo ekskursija un degustācija konjaka “ARARAT” rūpnīcā.

Gruzija_004

Gruzija_003

Nu ko lai saka – pudeles skaistas, glāzes skaistas, bet cenas tādas pašas kā Latvijā. Taču konjakam nav ne vainas. Iepirkšanās rūpnīcas veikaliņā veicas labi un tad dodamies tālāk uz viesnīcu Erevānā.

Gruzija_005

Viesnīcā mums ir tieši piecas minūtes laika, lai noliktu koferus un sapucētos vakariņām Erevānas krodziņā, kurā mūs gaida sadarbības partneris. Kā jau ierasts, vakariņas garšīgas, vīns lielisks.

Omulīgi atpūtušies, dodamies pastaigā no restorāna līdz viesnīcai. Gids pastaigas attālumu novērtē kā pusotru kilometru, taču, manuprāt, gājiens ilgst vairāk nekā stundu. Apskatām Erevānu vakarā. Strūklakas gan vēl nav ieslēgtas, jo gadījies vēss pavasaris.

Gruzija_006

Ja mēs Rīgā cenšamies saglabāt vecās ēkas Vecrīgā, tad Erevānas vecpilsēta tika nojaukta un tās vietā uzcelti ļoti dārgi monstri, kuros mīt viesnīcas un dārgi dzīvokļi, kuros neviens nedzīvo. Daudzi armēņi ir nopirkušo šos dzīvokļus, lai apliecinātu citiem, ka ir turīgi – spēja iegādāties dzīvokli šādā rajonā liecina par zināmu statusu sabiedrībā.

Armēnijā norēķinās ar dramiem. Viens eiro ir aptuveni 530 drami. Par šo summu var nopirkt kafiju un maizīti. Par 800 dramiem jau var tikt pie mazā 250g konjaka – ne “ARARAT”, bet vēl garšīgāka cita vietēja ražotāja konjaciņa. Maza veikaliņa saimnieks uzzinājis, ka esmu no Latvijas, piedāvā nopirkt pudelīti ar etiķeti, uz kuras ir astoņas zvaigznes. Uz manu jautājumu: “Ko tad tik maz?” atbilde ir: “Jo uz etiķetes beidzās vieta!” Kopumā bija garšīgs, daži pat atzina, ka esot labāks par “ARARAT”.

Lielākais gardums, ko parasti pārved no Armēnijas, ir žāvētie augļi, pildīti ar riekstiem un citiem augļiem. Mums pirkšanu tirgū atvieglo tas, ka var norēķināties ar eiro. Vienīgais mīnuss – pildītie augļi ir smagi, jo piesūcināti ar medu.

Gruzija_011

Armēnija ir pirmā valsts, kas pieņēma kristietību, līdz ar to armēņu attieksme pret reliģiju un tās atribūtiem ir ļoti nopietna. Arams ir ļoti zinošs gids, viņš parasti strādā ar svētceļniekiem, kuriem visas baznīcas un reliģijas nianses ir ļoti svarīgas.

Gruzija_002

Taču tā kā mēs grupā vairāk esam pagāni, nevis ticīgie, tad iedziļināšanās reliģijas vēsturē mums ir diezgan smags pārbaudījums. Domāju, ka lielākā daļa no mums pat latviešu valodā nezina visus baznīcas pīlāru un rotondu nosaukumus, kur nu vēl krievu. Pēc īsas apspriedes ar gidu nonākam pie kopsaucēja, ka viņš stāstīs par reliģiju mazāk un mums būs laiks iešmaukt arī kādā tirdziņā vai veikaliņā, lai paskatītos, kā noris dzīve ārpus reliģijas.

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.