Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija (un Armēnija) – 10. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
3 min. lasāmviela

Ekskursijas turpinājumā mūs pusdienās uzņem neliela armēņu ģimene. Pagaršojam vietējos ēdienus, čaču un valriekstu ievārījumu. Arī armēņi ir ļoti viesmīlīga tauta. Saimnieks cenšas no visas sirds – gan ar tostiem, gan ar ēdienu piedāvāšanu.

Gruzija_012

No Armēnijā apmeklētajām reliģiskajām celtnēm man vislabāk iepatīkas Khor Virap, kas tulkojumā nozīmē “bedre”. Nosaukums tāds, jo šo klosteri reiz izmantoja kā cietumu – izraktā bedrē iemeta cietumnieku un, ja ļoti palaimējas, dažreiz kādam no tiem izdevās arī izdzīvot.

Gruzija_007

Gruzija_008

Man šī vieta iekrīt sirdī ar savu lielisko skatu uz Ararata kalnu, kas tagad atrodas Turcijas teritorijā, kaut armēņi to uzsaka par savu īpašumu. Šī armēņu tautai joprojām ir liela sāpe. Pagājušā gadsimta sākumā turki nežēlīgā genocīdā divu gadu laikā noslepkavoja aptuveni miljons armēņu. Tāpēc mūsdienās ārpus Armēnijas robežām joprojām mīt ļoti lielas armēņu diasporas. Svešumā dzīvojošajiem nerakstīts likums ir palīdzība savai zemei, tāpēc viņi gan ziedo lielas summas baznīcu atjaunošanai, gan palīdz muzejiem, dāvinot retas grāmatas, liela daļa no kurām glabājas Matenadaranā – seno rakstu krātuvē Erevānā.

Dienas laikā aizejam arī uz slaveno Erevānas Kaskādi – milzu kāpnēm, kas ir viens no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem pilsētā. Apzaļumotas trepes, ģeometriski apstādījumi, skaistas strūklakas. Augšpusē no skatu laukuma paveras grandiozs skats uz Erevānu ar Mazo un Lielo Araratu fonā. Šeit arī izlikti apskatei dažādu mākslinieku darbi, gleznas, skulptūras. Blakus mākslinieku veikaliņš, kura sortimentā dažādi darinājumi, kas nav sastopami citos veikalos. Dažs nenoturas un jaunais pirkums priecīgi šūpojas maisiņā tam pie sāna.

Gruzija_009

Gruzija_010

Lai nu kā ar to vēsturi ir bijis, labot vairs neko nevaram, taču armēņu sāpe izpaužas duduka skaņā. Duduks ir armēņu nacionālais pūšamais instruments no koka, viens no senākajiem mūzikas instrumentiem pasaulē. Apmeklējot Garni pagānu templi, duduka skaņas mūs pavada visā teritorijā. Tās ir īsti vietā – caur to izjūti, sajūti to smeldzi, ko mākslinieks vēlas izstāstīt par Armēniju, tās tautu un tautas likteņu līkločiem.

Garni-templis

Ļoti iespaidīgs ir arī Gerhardas alu klosteris kalnos. Sens, ļoti sens, ar savdabīgu auru un ļoti labu akustiku. Uzmanīgi uzkāpjam otrajā stāvā un vienā no telpām klusiņām nodziedam “Pūt, vējiņi”. Uz vietas izklausās lieliski, bet uzfilmētajā materiālā neko nevar saprast – izskatās, ka mēs spokojamies vai arī vienkārši plātām muti. Parasti šeit dziedāt nevar, retu reizi tiek atļauts uzstāties vien armēņu vīru korim. Taču šoreiz nav tā reize. Žēl gan, tas būtu bijis lielisks koncerts!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.