Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 7. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Tikko esam piebraukuši pie lidostas, mūsu vienmēr draudzīgais un sirsnīgais šoferītis visus dzen prom. Esam nesaprašanā, kas noticis?! Izrādās, viņam acīs asaras, taču tādu vājību sieviešu priekšā lepnais gruzīns nevar atļauties. Arī Dali un mēs paši, kad pienācis laiks atvadīties, nevaram valdīt asaras.

Gruzija ir tik ļoti mīļa, sirsnīga, daudzveidīga! Man Gruzijā nu draugi un daudz paziņu, pie kuriem vienmēr varēšu vērsties, ja būs nepieciešama palīdzība. Esmu pārliecināta – ja kāds tev ir atvēris sirdi, tad tas ir uz mūžu.

Gruzija tiešām paliek sirdī. Vai varbūt kāds gabaliņš sirds paliek Gruzijā.

Decembrī, kad ceļojām pa Namībiju, ar grupas biedreni gremdējāmies atmiņās par Gruzijas cilvēkiem, dabu un, protams, izslavētajiem Dato šašlikiem. Tā, pavisam nemanot, izraisījām interesi arī citos grupas biedros, kas gribēja uzzināt, kur tieši mēs bijām un ko tādu darījām, ka vēl pēc tik ilga laika turpinām jūsmot par šo valsti un cilvēkiem.

Tāpēc, kad tika izteikta doma, ka tiks rīkots brauciens uz Svanetiju – Gruzijas Kaukāza grēdas reģionu – jau laicīgi pieteicos, ka vēlos turp braukt. Lēnām gatavojos jūlijā ieplānotajam braucienam, kad mūsu direktors pēkšņi piedāvāja braukt uz Gruziju un Armēniju jau pavasarī. Nedomājot piekritu. Laikam jau Paulo Koelju taisnība – ja Tu kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tas piepildītos.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.