Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 6. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Dienu sākam Kutaisi tirgū. Tas ir piedzīvojums! Garšvielas, čurčellas (rieksti vīnogu sulā), marinējumi, skābējumi, vistas un citi zvēri, augļi. Viss jānogaršo, jāpatausta, jātirgojas.

Gruzija_008

Iepirkušies dodamies uz Stepantsmindu, lai palūkotos uz izslavēto Kazbeku. Kā jau kalnu pilsēta, tā mūs sagaida ar vēsumu. Lecam no busa ārā un mēģinām noķert skatu uz Kazbeku vēl šovakar, jo gide brīdina, ka kalns kaprīzs un vēlāk var arī nedot otru iespēju sevi apskatīt.

18Gruzija_007

Kad ierodamies viesu mājā, vakariņu galds jau klāts. Silta zupa ir patīkama pārmaiņa. Šovakar arī Dato var izpausties, jo brauks pie stūres tikai nākamajā dienā. Tosti, tosti un vēlreiz tosti. Inga nodzied gruzīnu valodā dažus pantiņus no gruzīnu dziesmas un gan Dali, gan Dato acīs sariešas asaras – ļoti mīļi.

No rīta gide piekodina ņemt līdzi siltās jakas, jo uz kalna mēdzot būt auksti. Dodamies ceļā, braucam pa izdangātu kalnu ceļu minūtes 20, līdz esam esam klāt pie slavenās Gergeti baznīcas.

Gruzija_003

Mums veicas, jo laiks ir silts, saulains un kaprīzais Kazbeka kalns mums atklājas visā savā krāšņumā. Tveram mirkļus – kurš ar fotoaparātu, kurš ar telefonu, bet kurš vienkārši bauda ar acīm. Skaisti. Tik skaisti, ka gribas šeit uzkavēties un atcerēties katru detaļu – kā izskatās kalns, kā spīd saule, kā smaržo gaiss.

Gruzija_011

Un tad jau pamazām sākas mūsu mājupceļš. Dodamies uz Tbilisi pusi. Pa ceļam neliela pietura pie Ananuri cietokšņa – skaisti skati, ūdenskrātuve, suvenīri un ceļš sauc tālāk, uz seno Gruzijas galvaspilsētu Mchetu. Tā ir kompakta un sakārtota, viena iela atvēlēta maziem suvenīru tirgotāju galdiņiem. Tur var nobaudīt gan čurčellu, gan kafiju, gan svaigi spiestu granātābolu sulu. Turpat arī Svetichoveli katedrāle – ļoti grezna, ar senām freskām un brīnumainu stabu ar mirrēm.

Gruzija_006

Gruzija_004

Gruzija_005

Pēdējo vakaru Gruzijā pavadām, protams, ēdot. Dodamies vakariņās uz nacionālo restorānu. Mūzika, dažādu reģionu dejas un daudz ēdiena. Tagad jau pavisam mierīgi skatos, kā Dato man piekrauj pilnu šķīvi ar visādiem našķiem, jo man taču ir jāpagaršo viss – kā gan citādi es iepazīšu Gruziju un varēšu citiem pastāstīt!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.