Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 5. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

No Gruzijas austrumiem braucam uz Gruzijas rietumiem. Izkāpelējamies pa Vardzijas mazajām un lielajām alām, uzkāpjam Uplicihes alu pilsētā. Tālāk ceļš mūs ved uz Gruzijas ziemeļu pusi – uz Kutaisi.

Izbraucam cauri Gori, Staļina dzimtajai pilsētai. Pietiek tikai pabraukt garām muzejam un slavenajam vilciena vagonam – apstāties neviens nevēlas. Bet Boržomi gan pieturam. Boržomi ir kūrortpilsēta, cilvēki izmanto parku pastaigām un atpūtai, pilsētā tiek izīrēti dzīvokļi un apartamenti tiem, kas vēlas elpot svaigu gaisu un dzert veselīgo Boržomi ūdeni.

Gruzija_004
Foto: Ivan Kurmanov, Flickr.com

Izstaigājam parku, pagaršojam ūdeni un tad ieraugām gaisa vagoniņu, kas ved uz kalnu, no kura paveras skaists skats uz pilsētu. Standarta brauciena cena ir trīs lari vienā virzienā. Bet ar dežurantu – onkulīti, kas kādreiz dienējis Latvijā – sarunājam, ka par šādu cenu uzbrauksim augšā, ārā nekāpsim un uzreiz brauksim lejā. Pēc brauciena nopērkam čiekuru ievārījumu, pagaršojam čaču un dodamies atpakaļ uz busu.

Kutaisi rīts sākas ar sauli. Dodamies uz Bagrati katedrāli, kas celta 11. gadsimtā un tagad atjaunota – liela, varena. Mums veicas, jo turpat pie katedrāles par nelielu samaksu trīs braši gruzīni sniedz nelielu koncertu. Mums gan par lielu pārsteigumu šie neizpilda “Suļiko”. Taču, kā zināms – kas maksā, tas pasūta mūziku, tāpēc beigu beigās izprasām viņiem arī to. Vīriem labas balsis, kas aizkustina līdz sirds dziļumiem – mazais koncerts pie baznīcas, kalnā ar skatu uz pilsētu un lielisku akustiku aizķēra pat tos, kam “dzelzs” nervi.

Gruzija_003-2

 

Vakarā mūs sagaida vēl viens ēšanas izturības pārbaudījums – Kobe, Kutaisi zemnieks. Kā jau ierasts, galds vai lūst no kārumiem, vīns līst straumēm, saimniece visu laiku papildina ēdienu klāstu. Tā še pieņemts.

Vakaram ritot savu gaitu, Kobe aicina dejot savu dēlu un krustdēlu. Pagalma vidū iznāk gadus sešus-septiņus veci puikas un laižas diet īsti gruzīniskos ritmos ar saucieniem: “Assā!” No sirds izdejojušies, puiši uzlūdz uz deju arī mūsu dāmas, kuras mazajiem džentelmeņiem, protams, nespēj atteikt. Laiks paskrien nemanot. Kad vakars galā, dodamies uz viesnīcu izgulēties, lai nākamajā dienā varētu iekarot Kazbeku.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.