Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 3. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Tālāk braucam uz Kahetiju – iepazīstamies ar Bodbes klosteri un ejam aplūkot svētavotu, kas atrodas klostera teritorijā. Turpat var nopirkt kreklu, ar kuru gremdēties avotā. Ticējums vēsta – ja vēlāk sanāk saslimt, tad vajag vien uzvilkt šo kreklu un visi nelabumi pāriet.

Vēlāk, kad no otrā brauciena pa Gruziju un Armēniju atbraukšu mājās ar iesnām, kas ļoti ilgi nepāries, atcerēšos par šo kreklu. Divas naktis pagulēšu, uzklājusi kreklu uz spilvena, un iesnas pazudīs. Var ticēt, var neticēt…

Nākamais Gruzijas pārsteigums mums ir pikniks brīvā dabā. Mūsu šoferītis Dato jeb īstajā vārdā Dāvids kārtojas piknikam – paņem plēvi, noklāj uz zemes, saber ogles, gatavojas šašliku cepšanai. Kamēr Dali, mūsu gide, griež dārzeņus un suluguni sieru, lauž lavašu un uz ātru roku kopā ar tkemali mērcīti iemarinē svaigus sīpolus. Visi sastājamies ap Dato un gatavojamies pierakstīt slaveno gruzīnu šašliku recepti, bet mums par lielu izbrīnu viņš tikai apber gaļu ar rupjo sāli. Gabaliņi ir palieli, ar kauliņu un treknumiņu.

Kamēr viss vēl procesā, stāvu un domāju, ko diez smalkie latvieši teiks par ceļmalas pikniku uz plēves. Taču Dato gaļas cepšanu apvieno ar tostu teikšanu un piknika vadīšanu, čača un vīns dara brīnumus un latvieši priecājas par labo laiku, skaisto mežu un brīnišķīgo ceptās gaļas aromātu, pavisam aizmirsuši, ka galdauta vietā ir plēve, bet piederumu vietā – pirksti. Kas gan var būt labāks par ceptu gaļas ēšanu brīvā dabā? Ja nu vienīgi vēl viens gaļas gabaliņš. Savā starpā iepazinušies jau labāk un ļoti apmierināti ar dzīvi, dodamies tālāk uz Signagi pilsētiņu, kurā nakšņojam.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.