Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 2. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
2 min. lasāmviela

Pēc gada dodos uz Gruziju jau ar grupu. 10 brīnišķīgas dienas. Tbilisi man iepatīkas jau tajā brīdī, kad iekārtojos viesnīcā. Izeju uz balkona, paskatos uz vienu pusi – tur izgaismotā Samebas katedrāle, uz otru – prezidenta pils, bet tieši priekšā – skats uz pārējo Tbilisi. Lielisks numurs, mīksti spilveni, laba gulta, taču miegs kā nenāk, tā nenāk. Tā arī nomokos visu nakti un aizmiegu tikai īsi pirms modinātāja zvana.

Nākamajā dienā sākam iepazīties ar Tbilisi. Staigājam pa senajām ieliņām, aplūkojam vēsturiskos pieminekļus, fotografējam. Ik pa laikam no grupas puspajokam atskan jautājums: “Vai tad ēst nemaz nedos?!”

Ap trijiem pēcpusdienā tiekam līdz vietējam krodziņam, kur mūs sagaida jau klāts galds. Tā kā grupas dalībniekiem šī ir pirmā iepazīšanās ar gruzīnu viesmīlību, visi priecīgi sēžas pie galda un uzreiz ķeras pie ēšanas. Notiesā harčo zupu un pagaršo visas jaukās uzkodas – baklažānus ar riekstiem, spinātus un burkānus ar riekstiem, hačapuri, tomātus, gurķus, zaļumus un lavašu.

Visi jūtas paēduši jau pēc zupas, taču tad izrādās, ka tas ir bijis tikai sākums. Zupai seko teļa gaļa ar dārzeņiem un zaļumiem, tad šašliks un, kad jau vispār neko vairs nevar iedabūt mutē, tiek atnesta slavenā gruzīnu vista, kas gatavota mālā pannā kopā ar pienu. Spēka gan atlicis vairs tikai tik vien, lai nolauztu maizes gabaliņu un pamērcētu to gardajā mērcē.

Gruzija_002

Tā lēnā garā pusdienas pārvērtušās par launagu un mazliet arī par vakariņām, jo no krodziņa iznākam tikai pussešos vakarā. Pēc šī mielasta neviens vairs nejautā, kad un cik dos ēst, jo visi nu zina, ka ēst dos un dos daudz.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.