Uz www.jekaba.lv

Dāsnā Gruzija – 12. daļa

Jolanta Lipska, grupu vadītāja
6 min. lasāmviela

Turpinām iepazīšanos ar Gruziju. Esmu samusinājusi grupu izbaudīt pikniku ar Dato gatavotu šašliku. Nobraucam no ceļa un iekārtojamies upes krastā ar skaistu skatu uz kalniem. Izbaudām gardo ēdienu – gaļu, dārzeņus, sieru, un netraucē pat nelielais lietus. Mūsu buramdziesma “Spīguļo, saulīt, spīguļo, saulīt!” aizbiedē mazo lietutiņu un varam turpināt atpūtu brīvā dabā. Nu jau esam sadraudzējušies un sarunas raisās brīvi.

Gruzija_006

Gruzija_007

Gruzija_008

Vakarā dodamies izbraucienā uz Gergeti baznīcu. Džipi, bezceļš, viss it kā pazīstams, taču, braucot pustumsā, sajūtas ir citādas. Kalnā ir migla. Kazbeku redzēt nevar, vien uz mazu mirklīti tas parādās, piemiedz mums ar aci un atkal pazūd miglā.

Gruzija_005

Gruzija_003

Tā kā esam ieradušies tieši pirms pareizticīgo Lieldienām, Lielajā Piektdienā, baznīcā ir īpaša gaisotne. Ir iekurta krāsniņa, visapkārt klusums, jo cilvēki vēl tikai nāks uz pusnakts misi, pie svētbildēm deg svecītes. Laiks ir apstājies. Cenšos izbaudīt šo mirkli, bet, protams, gribās visu arī nofilmēt. Taču baznīcas uzraugs neatļauj un labi vien ir, jo caur kameru tāpat nevarētu nodot šo miera, klusuma un siltuma sajūtu. To izbaudu ne tikai es, bet arī grupas biedri. Klusu stāvam katrs ar savām domām, ieelpojam vaska sveču smaržu un mieru. Nekur nav jāskrien, laiks apstājies. Arī Nana mūs nesteidzina, viņa redz, ka pienācis laiks katram pabūt pašam ar sevi.

Gruzija_004

Vēlāk dodamies uz viesu namu, kur mūs gaida bagātīgi klāts galds. Taču pēc pusdienu piknika ar ēšanu ir tā, kā ir, paēdam zupu ar hačapuri un ejam gulēt.

Nākamā diena aust gaiša, bet joprojām miglaina, un šoreiz Kabeks mums pat neparādās. Dienas plānā garāks pārbrauciens no Kazbegi uz Kutaisi, kur paliekam pa nakti, un tālāk jau dodamies uz Batumi kūrortu.

Batumi ir skaista un moderna kūrortpilsēta, par kuru jau rakstīju iepriekš. Tur izvietojamies viesnīcā, kurai saimnieks piešķīris trīs zvaigznes, taču, ieejot tās teritorijā, īsti nav skaidrs, kur atrodies. Viesnīcas īpašniekam sākotnēji piederējusi viena ēkā, pēc tam piepirkta klāt vēl viena, tad kaut kas piebūvēts un pārbūvēts. Vienam numuriņam skats uz miskasti, to samainām. Dažām dāmām istabiņas ir trešajā stāvā, uz ko ved šauras un stāvas kāpnes. Man tiek numurs ar mazu lodziņu uz gaismas pusi un lielu logu uz iekšpagalma pusi, līdz ar to es zinu praktiski visu, kas notiek viesnīcā.

Liels ir mans pārsteigums, kad vannas istabā atrodu gumijas čības, vienu pāri vīrieša kājām un mazāka izmēra – sieviešu. Pirmā doma, ka uz šo numuru nāk mazgāties saimnieks, bet vakarā jau sapratu, kam tās čības domātas. Mazgājoties dušā, kurai nav sieniņu, kas to atdalītu no pārējās telpas, visā vannas istabā ūdens ir līdz potītēm un saimnieka atstātās čības palīdz no dušas tikt līdz durvīm. Tajā pašā laikā numuriņā ir gan gaisa kondicionieris, gan vienreizējās čības. Uzskatāms piemērs Gruzijā izplatītajai praksei “cik zvaigznes gribu, tik ielieku”.

Kad iekārtojušies, dodamies baudīt slaveno Adžārijas hačapuri. Jau laicīgi esmu brīdinājusi grupas biedrus par bagātīgo sviesta un olu klātesamību un ieteikusi klāt dzert baltvīnu, kas labi atšķaida kalorijām bagātās pusdienas. Nana vēl pasūtījusi kubdari – karstu lavašu ar sakapātu, ceptu gaļu. Izskatās un smaržo labi, daži brašuļi no grupas nogaršo arī to, bet manā vēderā vietas vairs nepietiek.

Brīvajā laikā dodamies iepazīt Batumi. Tavernas saimnieks sadzird, ka daļa no mūsu grupas grib tikt uz lielo tirdzniecības centru, un piesakās aizvest. Kad jautājam, cik tas maksās, viņš jautājumu nesaprot – tikko taču ēdām viņa tavernā, kāda vēl samaksa par nelielu ceļa gabaliņu?!

Savukārt Dato mani un vēl dažas dāmas aizved līdz Piazza laukumam. Neliels gabaliņš Itālijas Gruzijā – Venēcijas Marka laukuma kopija, skaistas mozaīkas, pulkstenis, kafejnīcas, viesnīca, tūristu bodītes. Sajūta kā Itālijā, vien jāmaksā Gruzijas laros. Laiks paiet nemanot. Satiekam vēl dažas meitenes no mūsu grupas un ejam atpakaļ uz viesnīcu, jo vakarā mums paredzēta ekskursija.

Gruzija_005

Kad satumsis, ejam pastaigā. Viesnīca atrodas centrā, taču Dato mūs aizved līdz promenādes sākumam, tās garums ir aptuveni astoņi kilometri. Ekskursiju sākam ar Ali un Nino skulptūru, kas veltīta senai leģendai par musulmaņu puisi Aili un gruzīnu princesi Nino, kas iemīlējuši viens otru, bet nav varējuši palikt kopā. Astoņus metrus augstās metāla skulptūras griežas, sanāk kopā un attālinās, tas viss notiek krāsainu gaismu pavadībā. Foto pie tējas galdiņa, foto ar lielajām kedām – viss kā jau tūristiem pienākas.

Gruzija_002

Kad esam tikuši līdz muzikālajām strūklakām, skats ir iespaidīgs – tumsa, gaismu spēle un lieliski skaņdarbi. Mēģinām fotografēt un filmēt, taču sajūtas iemūžināt nesanāk. Un arī izbaudīt uz vietas notiekošos šādi līdz galam nevar, tāpēc lēnām visi atsakāmies no aparātiem un baudām dzīvajā. Iet prom nemaz negribas, taču jāpagūst uz vēl vienu strūklaku šovu – ar 3D elementiem. Izstaigājam skaistās Batumi ieliņas, daudzie bāri un kafejnīcas ir atvērtas un gaida apmeklētājus. Kā jau visur, ir sakoptākas ielas un ne tik ļoti, taču kopumā nakts Batumi ir skaista. Un vispār Batumi ir skaista neatkarīgi no dienas laika. Pilsēta, kurā vērts atgriezties.

Gruzija_004

Gruzija_001

Gruzija_002

Nākamajā dienā mums uzsmaida saulīte. No rīta visiem ir brīvais laiks, bet pēc tam dodamies uz Prometeja alu un Kutaisi. Arī ar šo grupu dodos vakariņās pie Kutaisi zemnieka Kobes. Man par lielu pārsteigumu, viņa sieva mani atpazīst un nāk sasveicināties kā ar senu draugu. Jautrība sit augstu vilni, tosti pie krēsliem, uz krēsliem, kā jau pie gruzīniem ierasts – par Dievu, mīlestību, ģimeni un draudzību. Saimnieka un viņa radu bērni sniedz mums deju koncertu. Arī grupas dalībnieki pamazām tiek iejaukti dejotāju pulkā un drīz vien dejo teju visi. Arī saimnieka 86 gadus vecais tēvs aktīvi piedalās gan dejās, gan tostu teikšanā. Vakars ir izdevies.

Un tad jau klāt Tbilisi – vakars gruzīnu restorānā un tūres noslēgums. Mazliet skumji, ka skaistais laiks Gruzijā ar šo grupu ir beidzies. Ir iepazīti jauni ceļotāji, kuru sirdīs ir palicis prieks par ceļojumu Gruzijā, par satiktajiem un iepazītajiem cilvēkiem. Man prieks, ka man ir jauns draugs Gruzijā – Nana, atraktīvā un izdomas pilnā gide. Bet vienmēr pieklājīgais un sirsnīgais šoferītis Dato no parasta paziņas nu ir pārvērties par draugu ar mums diviem vien saprotamo: “Пожалуйста, пожалуйста, пожалуйста!” (“Lūdzu, lūdzu, lūdzu!” krievu val.)

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.