Uz www.jekaba.lv

Ceļojuma piezīmes no Baikāla – 7. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
3 min. lasāmviela

Pēc haskiju apciemošanas dodamies uz brīvdabas arhitektūras un etnogrāfijas muzeju “Taļci”. Muzejā vienkopus savāktās un atjaunotās koka ēkas, kas celtas no 17. līdz 20. gs., ļauj iepazīt seno Piebaikāla pamatiedzīvotāju – krievu, burjatu, evenuku un tofalaru – dzīvesveidu, viņu materiālo un garīgo kultūru. Muzeja gides pavadībā apmeklējam seno ģimeņu mājas, pirti, baznīcu, skolu, burjatu telti. Pēc ekskursijas mums tiek dots brīvais laiks, lai paši savā nodabā atgrieztos kādā no ekspozīcijām vai iegādātos suvenīrus. Divas stundas aizlido vēja spārniem.

Tālāk traucamies pretī dienas aktīvākajai daļai – mums priekšā pastaiga uz Čerska akmeni, kas atrodas 728 m augstumā turpat pie Ļistvjankas ciema. Daži izvēlas sasniegt kalna virsotni ar pacēlāju, bet pārējie – kājām pa serpentīna ceļu. No skatu laukuma kalna galā paveras fantastiska ainava uz Baikāla vienīgo izteku – Angāras upi. Izteka ir iespaidīgā platumā – 800 m. Ne velti senā leģenda vēsta, ka vecajam Baikālam ir bijuši 336 dēli, kas smagi strādājuši un gādājuši no kalniem ūdeni, bet vienīgā meita Angāra vieglu roku šo bagātību izšķērdējusi. 

Atpakaļceļā uz Nikolaja viesu māju visi izkāpjam Ļistvjankas centrā pie tirdziņa. Esam vakaram rezervējuši Nikolaja pirti, tāpēc tirgū iegādājamies zivju kūpinājumus, dārzeņus salātiem un alu, lai pēc pirts varētu kopā iebaudīt vieglu maltīti.

Atgriežoties naktsmājās, satiekam jau mazliet norūpējušos Nikolaju – kur mēs tik ilgi esam kavējušies? Pirts jau gatava! Izrādās, pirtnieks ir viņš pats un bez viņa klātbūtnes pirts nemaz nav iespējama. Esam seši pirts mīļotāji, kas nodod sevi enerģiskā pirts gariņa rokās – pa divi tiekam laisti karsēties, tad Nikolajs katru noper un pirms došanās uz nelielo, vēso āra baseinu aptur: “Pastoj!” No galvas līdz kājām nopēta katra kailo ķermeni. Izrādās, tā nav kaut kāda nekaunīga uzmanības pievēršana vai daiļā dzimuma apskate – baseinā nedrīkst nokļūt bērzu lapiņas no pirts slotas, tāpēc pirms lēciena ūdenī tās no miesas tiek cītīgi nolasītas.

Lieki piebilst, ka visas pirtošanās laikā omulīgo telpu piepilda saimnieka joki un stāsti. Beigās Nikolajs noberž mūsu atdzesētos ķermeņus ar saziepētu, asu švammi un punktu pieliek ar pēkšņi uzlietu auksta ūdens šalti. Pats smaida kā apmierināts runcis. Uhh, bija ļoti labi!

No rīta sirsnīgi atvadāmies no viesmīlīgā Nikolaja un viņa sievas. Jā, šī vieta ir kā roze dadžu laukā – te nav ne miņas no visapkārt valdošās paviršības un nekārtības. Brīnies nu!

Vēlies iepazīt Krievijas āres? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.