Uz www.jekaba.lv

Ceļojuma piezīmes no Baikāla – 1. daļa

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
4 min. lasāmviela

Ceļojums Rīgā sākas mierīgi, visi 16 ceļotāji ieradušies ļoti laicīgi. Iedzeram kafiju, un pēc pusotru stundu ilga lidojuma jau nolaižamies Maskavas lidostā. Pēc savu kolēģu brīdinājumiem par Maskavas lidostas netīrību un haosu esmu neizpratnē, par ko tieši viņi runāja. Viss kārtīgs, mūsdienīgs, pat skaists. Lidojums uz Irkutsku mums paredzēts no jaunā B termināla, kas tika atklāts šī gada maijā un paredzēts tikai iekšzemes lidojumiem Krievijā. Termināls ir pārsteidzoši gaumīgs, nekā lieki glamūrīga, patīkami askētisks, tīrs un spodrs. Ir sirreāla sajūta, ka visā plašajā terminālā esam vienīgie ceļotāji.

Pirms drošības kontroles divi ceļotāji attopas, ka viņi Rīgas lidostas veikalā iegādājušies divas upeņu balzama pudeles, kas nav iepakotas atbilstoši lidostu noteikumiem. Tā kā līdz nākamajam lidojumam mums ir diezgan daudz laika, savācamies visi aplītī, atkorķējam balzama pudeles un veicam iepazīšanos.

Nakts ir gara – piecās ar pusi stundās jāpieveic vairāk nekā 5000 km. Vismaz man nav viegli, jo sēdvieta ir tikusi pa vidu nepazīstamiem pasažieriem un Aeroflot lidmašīnu krēsli īsti nav piemēroti gariem nakts lidojumiem. Naktī pasniegtais saldējums gan ir ļoti garšīgs – trekns un salds, tieši lai mazliet uzlādētu strauji krītošo enerģijas krājumu līmeni.

Pirms pl. 8.00 esam jau Irkutskā, un satiekam savu ceļojuma gidi Kseniju, vēl nenojauzdami, ka šī jaunā meitene būs mūsu ceļojuma sirds.

Neskatoties uz nogurumu, ceļojums ir sācies – uzreiz pēc lidojuma dodamies Irkutskas apskates ekskursijā. Traki. Cenšos savākt savu uzmanību, bet vienīgais, ko spēju, ir klausīties melodiskajā Ksenijas stāstījumā, vērot viņas meitenīgos sejas vaibstus, viņas mirdzošās acis un lielo aizrautību. Apbrīnoju viņas plašo vārdu krājumu, kuru es nespētu iztulkot tikpat skaistā latviešu valodā, tāpēc priecājos, ka visi ceļotāji saprot krievu valodu. Fakti man slīd garām, bet dažas leģendas tomēr paliek atmiņā. Paskatos uz grupu – skatieni visiem diezgan blāvi, nogurums strauji ņem virsroku, tāpēc pieeju klāt Ksenijai un palūdzu tuvākajā laikā aizgādāt mūs pie labas kafijas. Tas tiek noorganizēts, un jau mazliet enerģiskāki baudām labu kafiju Traveller’s Coffee, pēc tam turpinām iepazīt Irkutsku. Pamazām sāk skanēt grupasbiedru čalas, un parādās smaidi.

Pēc garšīgām pusdienām tiekam aizvesti uz viesnīcu pašā Irkutskas centrā, un dienas obligātā programma beigusies – kāds dodas gulēt, kāds izstaigā vecpilsētu, iepazīst tirgu. Es dodos pasnaust. Pēc atpūtas varu pilnvērtīgi izbaudīt Irkutskas vecpilsētas daļu. Vakariņu vietas izvēle krīt par labu Gruzijas virtuvei, jo vietējos ēdienus vēl baudīsim visa ceļojuma laikā.

Irkutska ir Austrumsibīrijas pērle. Tās vecpilsētas koka apbūve ir ļoti skaista un šarmanta. Nelielās guļbūves ar kokgriezuma elementiem ir īsti mākslas darbi. Katra māja ir atšķirīga un ļoti gaumīga – ar savām koka mežģīņu cakām pievērš uzmanību tā, ka ne skatu atraut. Gluži kā piparkūku mājiņas. Romantiski un mājīgi vienlaikus. Uz ielām spēlē ielu muzikanti, viena aiz otras ir iekārtojušās kafejnīcas.

Vecpilsēta mūs visus sagaida ar Irkutskas simbolu – Babru, kas izskatās pēc tīģera ar pārlieku kuplu asti. Patiesībā Babra tēls Irkustkas ģerbonī ir izveidojies sen atpakaļ – jau Katrīnas Lielās laikā oficiālajā Irkutskas ģerboņa aprakstā figurēja tīģera tēls ar sabuli (Sibīrijas caunu) zobos, bet Aleksandra II laikā uz Sanktpēterburgu aizceļoja jauns Irkutskas heraldikas apraksts. Tur tīģera vietā bija vārds Babr, kas patiesībā sibīriešu mēlēs nozīmēja to pašu –tīģeris. Kāds ierēdnis izlaboja burtu “a” uz “o” un sanāca, ka ģerbonī attēlotais dzīvnieks ir bebrs, kas nes zobos sabuli. Šīs aprakstā ieviestās kļūdas dēļ arī mākslinieki ir mazliet saputrojušies un cenzdamies kaut kā šo simbolu “pievilkt” pieminētajam bebram, piezīmējuši tīģera tēlam bebra asti un pakaļkājas, tādējādi radot jaunu mitoloģisku tēlo – Babru. Kļūdainais apraksts bija spēkā 119 gadus, un kļūda tika novērsta tikai 1997. gadā, bet tikmēr mākslinieku izveidotais melnā dzīvnieka tēls, ko joprojām tā arī sauc – par Babru, jau ir kļuvis par neatņemamu pilsētas simbolu. 

Vēlies iepazīt Krievijas āres? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.