Uz www.jekaba.lv

Brīnumainie Emirāti – 2. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
4 min. lasāmviela

Nākamo rītu sākām ar sātīgām brokastīm viesnīcas restorānā. Tad izgājām nelielā pastaigā līdz netālu esošajam kanālam, kas oficiāli atklāts tikai pirms pāris mēnešiem. Tas ir gandrīz trīs kilometrus garš mākslīgi veidots kanāls, ap kuru joprojām notiek celtniecības un labiekārtošanas darbi. Ik pēc pāris desmitiem metru telefonu un citu elektrisko ierīču uzlādes stacijas.

AAE_003

AAE_002

Dienas turpinājumam brālis bija rezervējis ūdens taksometru, bet iepriekšējā vakarā firmas darbinieks rezervāciju atcēla, neminot nekādu iemeslu. Mēs daudz nekreņķējāmies un uz Dubai Marina rajonu devāmies ar metro. Šī rajona vidū ir vēl viens mākslīgi veidots kanāls gandrīz astoņu kilometru garumā, gar kuru uzceltas vienas no augstākajām dzīvojamām ēkām pasaulē. Gar kanālu ved pastaigu celiņi, blakus tam veikali, kafejnīcas, restorāni, jahtu piestātnes. Šeit atrodas arī Kajana tornis – pasaulē augstākā ēka, kas sagriezta pa 90 grādiem.

AAE_006

AAE_004

Uz pulksten 13.00 mums bija biļetes uz pasaulē augstāko torni Burdžhalīfu, taču, kamēr tikām līdz ieejai, kavējām jau 20 minūtes. Vispār Dubaijā attālumi ir ļoti mānīgi. Kartē skatoties, viss šķiet ļoti tuvu, bet patiesībā viss ir pavisam citādi. Turklāt bieži vien pāri ielai pāriet nav nemaz tik vienkārši – traucē sētas, būvlaukumi un citi šķēršļi. Tādēļ jārēķinās ar papildu laiku, lai nokļūtu no viena punkta otrā.

Pie Burdžkhalifas mums nācās izstāvēt garas rindas uz drošības pārbaudi un biļešu kontroli. Kamēr izgājām pa vairākiem tuneļiem un gaiteņiem un bijām uzbraukuši ar eskalatoru, biļetes tika pārbaudītas četras reizes. Kad vairs neticējām, ka tiešām tiksim augšā, beidzot varējām iekāpt vienā no ātrākajiem liftiem pasaulē.

Kad izkāpām 124. stāvā, no skata pa logu aizrāvās elpa un sagriezās galva. Tas viss, ko pirms tam redzējām lejā un kas šķita liels un augsts, tagad bija pie mūsu kājām, un kaut kur tālumā bija samanāmas vēl neiekarotas tuksneša strēles. Patiesi iespaidīgi!

AAE_007

AAE_008

Pēc iespaidīgajiem skatiem bijām gatavi pusdienām, un paēdām turpat “Dubai Mall” kafejnīcu sadaļā. Tā kā mums līdzi bija mazs bērns, meklējām kaut ko tādu, pie kā mazā puncis pieradis mājās, piemēram, dārzeņus un gaļu. Vienā no visām neskaitāmajām kafejnīcām to arī atradām. AAE ļoti populāri ātrās apkalpošanas restorāni ar burgeriem un dažādas Āzijas tautu virtuves, piemēram, ķīniešu, indiešu, filipīniešu, taizemiešu. Krietni jāpapūlas, lai atrastu arābu vai eiropiešu ēdienus.

Pēc pusdienām atkal braucām ar metro. Dubaijas metro bija pirmais metro Persijas līča reģionā, un līdz pat pagājušajam gadam tas bija garākais automatizētais metro pasaulē (75 km).

AAE_009

Lai labāk saprastu kā spožā, bagātā Dubaija izskatījās pirms naftas drudža, labākā vieta ir Dubaijas muzejs. Al Fahidi cietoksnis, kurā atrodas muzejs, celts 18. Gadsimtā, un tā ir senākā ēka pilsētā. Virs nelielā cietokšņa lidinājās milzīgs ķērcošu putnu bars. Ātri gājām iekšā, lai nedabūtu kādu laimes pļeku uz pleca.

Cietokšņa iekšpagalmā var aplūkot pāris laivas un nelielu dzīvojamo būdiņu, taču pazemē iekārtotas vairākas palielas zāles, kur ļoti detalizēti var iepazīties ar Dubaijas iedzīvotāju senāko dzīvi. Agrāk šeit galvenā nodarbošanās bija pērļu un zivju zvejniecība. Smiltis zem kājām palīdzēja ļoti dzīvi iztēloties dzīvi tuksnesī. Muzejā bija uzburts arī tirgus, mošeja un pat kuģis.

AAE_010

AAE_011

AAE_013

It kā pa dienu neko daudz nebijām darījuši, bet pēc muzeja bija jūtams sagurums. Lai atvilktu elpu, apsēdāmies uz soliņa blakus muzejam un apēdām pirms tam nopirktos augļus.

Ātri vien satumsa, un jau tumsā izstaigājām seno Dubaijas rajonu Baštakiju. Varbūt mums tumsā tā tikai izskatījās, bet ēkas neizskatījās pārāk senas.

AAE_014

AAE_015

Ar motorizētu tradicionālo laivu – abru – pārbraucām pāri kanālam līdz garšvielu tirgum. Tur bija milzum daudz dažādu garšvielu, kuru nosaukumus pat nezinām, un dabīgo krāsvielu. Mūsu uzmanību tirgotāji mēģināja piesaistīt, sakot, ka viņiem ir viss, pilnīgi viss, bet bērna uzmanību – ņaudot.

Mums gribējās vēl aiziet uz zelta tirgu, kur atrodas smagākais zelta gredzens pasaulē, taču spēka vairs nebija nekam.

AAE_016

AAE_017

Atkal pārbraucām pāri kanālam ar abru, un ar metro aizbraucām līdz viesnīcai, kur mūs jau gaidīja bagāta vakariņu bufete. Tā kā mūsu draugs Maikijs strādā viesnīcā, kurā bijām apmetušies, gan palikšanai, gan vakariņām mums tika piešķirta liela atlaide. Viss bija ļoti garšīgs, šķīvjus papildināt gājām vairākas reizes. Taču galvenais, kādēļ mēs bijām tur ieradušies, bija um ali jeb karstais piena pudiņš ar rozīnēm un riekstiem. Garšoja pēc mitra kruasāna ar vaniļas mērci. Mmm.

Vēlies iepazīt Emirātu elpu aizraujošo vērienu? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.