Uz www.jekaba.lv

Atkal Zanzibārā jeb afrikāniskā laime: 5. diena

Olita Jakovele, sajūtu un attiecību speciāliste
6 min. lasāmviela

Nākamais rīts pienāk ar sajūtu, ka ir brīvdiena. Un ir jau arī – sestdiena! Bijām ar grupu lēmuši neko šodien nedarīt, bet jau pie brokastu galda sākam spriest, ka jāiet pastaigā pa ciematu. Tā nu “neko nedarīšana” mums rezultējas ar 8 km pastaigu, uz nākamo dienu rezervētu Safari Blue izbraucienu, Hasana satikšanu un pusdienu vietas rezervēšanu, bet nu par visu secīgi.

Tātad, labi paēduši un bruņojušies ar apģērbu, kas pasargās no karstās Āfrikas saules, izejam pastaigā. Apkārt rāmi noris ikdienas dzīve, pie mājām draiskojas bērni, sievietes izšuj, apstrādā kokosa šķiedras vai arī, ēnā sasēdušas, čalo. 

Meklējam pastu, kur varētu iegādāties pastkartes un markas. Uz kādas mājas ir izkārtne, kas liecina, ka tajā atrodas pasts, bet diezgan viltīgi esam aptīti ap pirkstu –kartiņas un markas tur nopirkt var, bet pastkaste tomēr atrodas citur, īstajā pastā. Tā kā veikalā strādājošās dāmas angliski neko nesaprot, Māris aktīvi veic savu komunikāciju skaidrā latviešu valodā un pierunā kādu dāmu uzrakstīt kaut ko uz viņa nopirktās kartiņas. Nu, no sērijas: “Māri, tu esi foršs.” Meitene, īsti nesaprazdama, kas jāraksta, uzskricelē savu vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un to, ka viņai ir seši bērni. Ceru, ka Māris, atgriezies mājās, šo Zanzibāras sveicienu ir saņēmis. 

Pa ceļam satiekam misteru Simbu – omulīgi apaļīgu vīrieti labākajos gados ar diezgan viltīgu skatienu, bet ļoti draudzīgu manieri. Staigā pa ciematu un ķer klientus – salmu ķeselē viņam ir gan ēdienkarte no radinieku restorāna, gan dažādi piedāvājumi wazungu izklaidēm. Viņam ir liels talants pierunāt tūristus izmantot viņa pakalpojumus – pole pole (“lēnām, lēnām”) viņš uzsāk sarunu ar jautājumiem par tevi pašu – no kurienes esi, kā patīk, kad atbrauci, kad brauksi prom – un tu pat nejūti, kurā brīdī esi jau sarunājis ar viņu kādu ekskursiju.

Tā kā pie Kristīnes Safari Blue izbrauciens mums nebija laicīgi rezervēts, tad prasām misteram Simbam, vai rīt varam doties izbraucienā. Protams, viņš uzreiz izvelk no somas apdilušu rūtiņu lapiņu ar cenām – tikai 28 dolāri no katra un visu dienu baudīsiet Safari Blue! Cena ir trīsreiz zemāka nekā pie Kristīnes, tādēļ nojaušu, ka te nebūs nekā ekskluzīva, bet aktivitāte garantēta, cena kabatu neiztukšos un citu variantu jau nemaz nav. Sarunājam, ka nākamajā rītā pl.10.00 misters Simba ar busiņu būs pie mūsu viesnīcas.

Tā kā izbraucienā paredzēta arī snorkelēšana, ejam pie vīriņa uz mājām piemērīt pleznas. Nu, te dažiem varētu iestāties kultūršoks. Dzīvojamā māja drīzāk izskatās pēc būdiņas, pleznas nomestas turpat pie gultas. Var teikt, ka gulta un bufete, kas kādreiz bija grezna, bet nu ir nolietojusies un neiederīga stāv vienā tukšā, caurstaigājamā telpā, šajā mājā ir vienīgās mēbeles. Citas istabas stūrī ir uguns pavarda vieta, plauktiņš traukiem – tie, tīri nomazgāti, stāv sakrauti viens uz otra. Skaties un brīnies, cik viegli var dzīvot bez mantām. 

Tālāk, dodoties īstā pasta virzienā, pamanām uzrakstu, kas vēsta, ka ēkā ir restorāns. Uzreiz jābrīdina, ka ar vārdu “restorāns” šeit saprot “ēdiens”. Ne atmosfēru, ne elegantu apkalpošanu, bet tieši iespēju paēst. Turklāt ne vienmēr arī ir tā, ka, izdomājot iet paēst uz tādu “restorānu”, uzreiz dabūsi ēdienu. Te viss notiek pole pole. Atnāc, iepazīsties ar saimnieku, viņš pastāsta, ko sagatavos un cikos. Nekādi depozīti netiek prasīti – viss uz godavārda. Sarunājam, ka uz pusdienām atgriezīsimies pl. 14.00. 

Kad esam klāt, Hasans mūs sagaida priecīgs, klēpī mazs bērns, turpat zemē sēž divas sievietes, viena no tām auklē pusotrgadīgu meitenīti. Hasans ātri iegrūž man rokās kādus deviņus mēnešus vecu zīdaini – vien pagūstu pamanīt, ka mazulim nav ne autiņu, ne biksīšu, un konstatēju, ka man klēpī ir puisītis. Alise tiek pie meitenītes, kura, saprotot, ka viņu rokās tur svešiniece, nemierīgi un tramīgi lūkojas pēc mammas un drīz no Alises tvēriena atraisās.

Saimnieks ir uzklājis mums divus galdiņus – apklājis ar improvizētiem galdautiem, zem galdiem ir paklājs, kas pirms pusdienām kalpoja kā spēļvieta bērniem. Izskatās pat mājīgi. Turpat blakus telpā (nezinu, kā citādi lai nosauc šo istabu bez jumta) ir nekārtība – tur mētājas dažādas drazas, vecas lupatas, plastmasas pudeles. Nav jau tā, ka ļoti traki un ka traucētu, bet tas parāda kopējo pamatiedzīvotāju redzējumu – kur vajag, sakārtošu, bet tas, kas atrodas aiz, pie vai blakus – tas taču nevienam netraucē.

Visa grupa sasēžas pie galdiem, tikai mani neviens negrasās atbrīvot no mazuļa auklēšanas. Baidoties, ka plikucītis varētu mani arī “iesvētīt”, es steidzos pie vienas no sievietēm un smaidot uzticu viņai savu auklējamo. Hasans ir krietni pacenties – pilau rice un zivis, vistas gaļa, mērcīte, dārzeņi, čapati maize un svaigi spiesta augļu sula. Visa ir pietiekami daudz, lai ne tikai paēstu, bet arī pieēstos.

Pēc maltītes saimnieks ar ūdeni un bļodu pienāk katram klāt un piedāvā noskalot rokas un, protams, vēlāk atnes mazas stikla bundžiņas ar krēmiem, ko mums, tūristiem, mēģina notirgot. Kurš ar krēmiņiem, kurš bez, bet visi ar pilniem vēderiem ejam uz pludmali, lai dotos uz viesnīcu. Vakarā jāiet uz futbola spēli, pirms tās jāatpūšas. 

Vakarā mans mīļais draugs no Red Monkey Lodge, Vai, ved mūs uz futbola maču. Tā kā tā ir tikai sadraudzības spēle starp blakusciemu komandām, tad, protams, līdzjutēju nav daudz, bet spēle tāpat aizrauj. “Mūsējie” zaudē, bet arī tas nekas – vakars pavadīts aizraujoši. Tiklīdz spēle beidzas, stadionā tiek ielaists paliels govju bars – dabīgie zālespļāvēji.

Futbolu Zanzibārā spēlē teju visi – esot pat vairākas sieviešu komandas. Jambiani ciematā vien esot vairāki desmiti futbolkomandu, bet visā Zanzibārā – vairāk par simtu. Pārbaudes spēles notiek pa teritoriālajiem iedalījumiem – austrumkrasts, rietumkrasts, vidusdaļa. Spēlē, līdz labākie tiek uz Tanzāniju. Tad tiek piesaistīti vietējie, kas palīdz ar ziedojumiem, jo braukt uz kontinentu nav lēti. Vai neslēpj savu rūgtumu par to, ka Tanzānijas atbildīgās autoritātes rīkojas negodīgi un futbola valstvienībā no līdzvērtīgi spēcīgiem spēlētājiem no salas un no kontinenta vienmēr izvēlas spēlētājus no Tanzānijas. 

Vēlies iepazīt Āfriku? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.