Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Vīnainas naudas tīkotāji

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

Pirms iebraukšanas Jaunzēlandē jau zinājām, ka mūsu rīcības plānā strādāšana laika ziņā sitīs pušu jebkuru citu izklaidi. Bijām nobrieduši darbam šajā pasaules nostūrī – nākotnes vārdā, ko šobrīd dēvējam par Dienvidameriku. Pārējās detaļas atradās pilnīgā tumsā. Vien cerējām uz augstspiediena naudas plūsmu.

Ierodoties diezgan veikli sakārtojām formalitātes legālam darbam, ja neskaita to, ka brīžiem pašu stulbums nedaudz pinās pa kājām. Vēl Latvijā esot, tika nolemts par amatu meklēšanu Jaunzēlandes dienvidu salā, kur vairāk ābolu, ko lasīt, un aitu, ko cirpt. Arī mazāk ofisu ēku (tajās iekļūt nearestētiem mums gan tāpat būtu pagrūti).

Pirmais mēģinājums piekļūt regulārai algai tika veikts Blenemā. Šī nelielā pilsēta ir Jaunzēlandes vīna reģiona galvaspilsēta. Bez liekiem pārsteigumiem jau otrajā dienā stāvējām vīnogulāju laukā gatavi pelnīt, iedegt, noēsties.

Tā mēs cilājām drātis, ļaujot augiem stiepties augumā; plūcām lapiņas, ļaujot ogām vairāk sauli pamanīt; likām pār vīnogām tīklus, neļaujot putniem mesties garšā. Trijās nedēļās diezgan iemīļoju darbu ārpasaulē, vēlējos tikt dēvēts par vīnogulāju puiku (šejienes īpašā kasta) un uzkavēties šaivietā, kur vīri skarbi kā jūrnieki un rupji kā futbolisti (kas man asinīs no astoņu gadu vecuma). Kļūšanu par pilntiesīgu pārstāvi gan iztraucēja pēkšņs paaugstinājums amatā, vismaz tā mēs to paši uztvērām.

Jaunzelande_005

Jaunzelande_002

Jaunzelande_003

Jaunzelande_004

Latviešu darba spējas nepalika nepamanītas – saņēmām piedāvājumu no Wairau River vīndarītavas un sākām gaitas pudeļu uzpildīšanas misijā iekš jauka ģimenes uzņēmuma. Par neko svarīgu gan netiku uzskatīts, jo divus mēnešus diendienā to vien darīju kā cilāju vīna kastes uz paletēm. Šajā laikā caur manām rokām izgāja teju miljons vīnu stikla apvalkā. Elīna tikmēr manevrēja starp godalgu uzlīmju lipināšanu uz pudelēm un iepakošanas uzdevumiem.

Jaunzelande_007

Jaunzelande_011

Jaunzelande_006

Darbā iejusties mums ievērojami palīdzēja kolēģi – īsteni jauki jaunzēlandieši un zinoši vīndari, no kuriem, brīvajos brīžos tērzējot, iemācījāmies daudz jauna. Savukārt, pats galvenais ģimenes dzēriena darītājs rūpējās par mūsu smaidu piektdienās, kad dāvināja vīnu, lai nedēļas nogalēs varam aizmirsties. Malkojot un nedaudz žēlojoties, laiks paskrēja veikli un, atskatoties atpakaļ, var pat teikt – diezgan forši. Prom iešanas dienā latviešu pīrāgus un ābolu plātsmaizi iemainījām pret kasti ar Wairau River vīnu izlasi. Ar jauniegūto pieredzi bijām gatavi spert nākamo soli – mesties iekšā vīnogu ražas laika trakumā.

Nomainījām vīndarītavas, jo vēlējāmies pēc iespējas ilgāku vīnogu novākšanas laiku, kas tieši korelē ar saņemtās naudas apjomu. Jo lielāks uzņēmums, jo lielāki lauki iekaroti, jo laikietilpīgāks process. Pēc CV nosūtīšanas tikām vīndarītavā, ko dēvē par VinLink. Šajā iestādē taisa vīnu citiem, pašiem nepieder neviena oga. Iespējams, tādēļ darbu te uztver vēl nopietnāk – nācās iziet nedēļu ilgas apmācības. Kopā jauniesaukto ir trīsdesmit gabalu. Ļoti internacionāla sabiedrība – moldāvs, briti, čehi, vācieši, kanādiete, amerikāņi, francūži, itālis, spānis, urugvajieši, portugālis, horvāts, austrāļi, jaunzēlandieši, indietis, zviedri un, protams, divi nereāli jauki latvieši.

Jaunzelande_009

Jaunzelande_010

Nupat mūs iedalīja posteņos, kuros turpmāk svīdīsim. Elīna atbildēs par ogu saņemšanu, svēršanu, sulfītu un fermentu pievienošanu ogām un sulas spiešanu. Es, savukārt, esmu tas svarīgais, kurš pievienos vīniem/sulām cukuru, raugu, rauga palīgus, sulfītus un vēl šo to, ko pagaidām vēl nemāku nosaukt vārdā.

Pārsvarā te tiek gatavots Sauvignon Blanc, kuru vietējie mēdz dēvēt vienkārši par veco labo Sevu, bet tā specifisko aromātu, kas raksturīgs tieši Jaunzēlandē darinātajam Sauvignon – par kaķu čurām ērkšķogu krūmā.

Ar pilnībā skaidriem veicamajiem darbiem nu dodamies iekšā ražas laikā. Tas nozīmē, ka strādāsim divpadsmit stundas dienā, bez brīvdienām. Vīndarītava darbosies diennakts režīmā, jo ogas jāuzspēj novākt tieši tad, kad skābes un cukura līmenis tajās ir vajadzīgajā daudzumā. Tā piecas nedēļas. Gan jau uznāks raudiens kādā brīdī.

Vispār strādāšana vīnogu ražas laikā ir visai ierasts ceļotāju veids kā piepelnīties. Viņi braukā no vienas vīna valsts uz nākamo, brīdi pastrādā un skrien tālāk. Iespējams, arī mēs vēlāk varēsim pielietot jaunās prasmes

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.