Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Sešas dabas katastrofas, ko piedzīvojām savā ceļojumā

Laine Pērse, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Ceļošana bagātina, sniedzot tādu pieredzi un iespaidus, ko savas mājas pagalmā nevar atrast. Taču ne katra no šīm pieredzēm ir patīkama. Piemēram, dabas katastrofas ir kas tāds, ar ko savos ceļojumos gribētos sastapties pēc iespējas retāk. Dažas tomēr piedzīvojām arī mēs.

1. Tornado

Ar tornado jeb virpuļviesuli pirmoreiz saskārāmies ASV. Tur ceļojām ar stopiem, un tornado dēļ savu maršrutu mainījām ne reizi vien – tobrīd tas plosījās Teksasas štata ziemeļu daļā. Daudzi ceļi bija slēgti, to vietā tika ieteikts izmantot apvedceļus. Tomēr ļoti daudzas mašīnas, kas jau bija par tuvu vētras epicentram, bija sastājušās ceļmalā un gaidīja, vai virpulis iegriezīs arī tās. Zibens spēra ik sekundi un pilnībā izgaismoja nakts debesis. Mēs ar šoferi, kas mūs bija uzņēmis savā auto, izvēlējāmies bēgt no tornado, uzmanīgi sekojot ziņās teiktajam par tā atrašanās vietu. Nācās braukt cauri krusas un lietus virpuļiem, bet pati vētra mums ļaunumu nenodarīja.

Kā rīkoties? Svarīgi palikt tik tuvu zemei, cik vien iespējams, sargāt seju un uzmanīties no lidojošiem objektiem. Tornado var šķist interesants, tomēr tas neprognozējami var mainīt virzienu, līdz ar to skriet tam pakaļ, lai noķertu labākos foto vai video kadrus, nevajadzētu.

2. Dubļu nogruvumi

Vētras un arī tornado bieži izraisa zemes un dubļu nogruvumus. Tie savukārt bloķē ceļus un var būt ļoti bīstami tiem, kas šos ceļus izmanto. Ar dubļu nogruvumiem arī pirmoreiz saskārāmies ASV, kad ceļš uz Santjago bija daļēji nogruvis, mašīnas iesprūdušas. Šī iemesla dēļ nācās šo galamērķi svītrot no sava saraksta. Īpaši bīstamu ceļu pieredzējām, šķērsojot kalnu pāreju Ekvadorā. Uz ceļa no klintīm ik pa laikam krita milzīgi akmeņi, mazākas mašīnas slīka dubļos. Bet kāds šoferītis cauri tumsai un miglai mūs tomēr nogādāja drošībā.

Kā rīkoties? Vēro zemes nogruvumu brīdinošās pazīmes, tostarp skaņas, kas rodas nogruvumu laikā un pirms tiem. Pievērs uzmanību ziņām vietējos TV un radio kanālos. Uzmanies, braucot vai pārvietojoties pa ceļiem, kas ir riska zonās.

3. Vulkānu izvirdumi

Pirmoreiz vulkāna virsotnē kāpām Meksikā. Tas arī bija sākums vulkānu iepazīšanai, jo par šiem draudīgajiem kalniem iepriekš neko īsti nezinājām. Kad citā vulkānā, Gvatemalā, cepām zefīru uz karstām oglēm, kas tur jau gruzd vairākus gadus, sapratām, ka vulkānu izvirdums ir kas prātam netverams. Tas var izraisīt plašu iznīcību vairākos veidos. Pirmkārt, vulkāna izvirdums var izraisīt kaitējumu ar krītošo akmeņu eksplozijām. Otrkārt, karstā lava spēj iznīcināt ēkas, augus un dzīvniekus. Visbeidzot, vulkāniskie pelni izveido biezu, melnu kupolu un gaisa telpu padara necaurredzamu. Baisi.

Kā rīkoties? Seko ziņām plašsaziņas līdzekļos. Ja esi ārā, patvērumu meklē ēkās vai automašīnās. Vulkāniskie pelni apgrūtina elpošanu, tāpēc nepieciešama maska, apsedz arī ādu un velc tumšas brilles. Galvenais ir tikt prom no bīstamajiem apgabaliem un sasniegt drošības zonu. Pirms kāpšanas vulkānā nodrošinies ar nepieciešamajiem evakuācijas plāniem un karti uz tuvāko drošo apmešanās vietu.

4. Zemestrīces

Kad iebraucām Čīlē, šoferi mums pārliecinoši stāstīja, ka te zemestrīces notiek ik dienu. Tikai tās lielākoties ir tik sīkas, ka cilvēki tās nejūt. Toties lielākas zemestrīces valsti posta ik pāris gadus. Čīlieši stāstīja – ja zemestrīce iepriekš bijusi valsts centrālajā daļā, tad nākamā gaidāma valsts ziemeļos. Te tikām iepazīstināti gan ar mobilā tālruņa lietotni, kas brīdina par zemestrīcēm un cunami, gan tradicionālo čīliešu kokteili, kura nosaukums ir “Zemestrīce”.

Kā rīkoties? Zemestrīces laikā centies būt tuvu zemei, pasargā galvu ar rokām un rāpus centies nokļūt līdz kādai vietai ēkā, kur ir mazāk krītošu objektu – piemēram, zem galda, un turies. Atceries, ka zemestrīce pēc nelielas pauzītes var turpināties. Pārbaudi, vai nav gūti kādi ievainojumi, un palīdzi citiem.

5. Plūdi

Lietus ceļojuma laikā bija liels pārbaudījums, tāpēc vienmēr centāmies no tā izvairīties. Gan Latīņamerikā, gan Eiropā no plūdiem mums izdevās veiksmīgi aizbēgt, taču tad tos ar uzviju piedzīvojām Taizemē, kur lietus gāza aumaļām un, pārvietojoties no viena busiņa uz otru, kājas vienkārši noāvām basas, jo ūdens uz ceļa bija mums līdz potītēm.

Kā rīkoties? Jāsāk ar laikapstākļu vērošanu – pie plūdiem  parasti noved ilglaicīgas lietavas. Ūdens līmeņa celšanās ietekmē var applūst upēm tuvumā esošās ēkas un ceļi. Ja plūdi ir spēcīgi, un šķiet, ka paliksi izolēts, jānodrošinās ar iztikas līdzekļiem. Atceries, ka situācija var strauji pasliktināties, tāpēc jārīkojas ātri.

6. Meža ugunsgrēki

Ar meža ugunsgrēkiem saskārāmies Portugālē, jo vasara mūsu ceļojuma laikā tur bija ļoti karsta un sausa. Visās ēstuvītēs ziņu kanālos tika ziņots par bīstamajiem reģioniem un tiem, protams, netuvojāmies. Meža ugunsgrēku galvenie cēloņi ir zibens un sausums, bet tos var izraisīt arī cilvēku neuzmanība vai tīša dedzināšana.

Kā rīkoties? Sausā, karstā laikā ar uguni jārīkojas ļoti uzmanīgi. Cigaretes izsmēķa izmešana pa atvērtu automašīnas logu var izraisīt milzu postījumus. Kad pamani ugunsgrēku, atceries – tas izplešas mežonīgā ātrumā, tāpēc jāmeklē glābiņš. Ja esi mašīnā – dodies atpakaļ. Nedomā, ka varēsi ātri izbraukt ugunsgrēkam cauri!

Mums paveicās un ar šīm dabas katastrofām sastapāmies tikai pastarpināti. Tādēļ katram pirms plānotā ceļojuma iesakām rūpīgi izzināt, kādas dabas katastrofas iespējamas ceļojuma galamērķī, un kārtīgi izstudēt, kā rīkoties, ja daba sākusi trakot. Drošība pirmajā vietā!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.