Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Salaveči Kualalumpuras svelmē

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
3 min. lasāmviela

Malaizijas galvaspilsētas apskatei bijām ieplānojuši vien pāris dienas. Šķiet, pirmo reizi ceļojumā bijām tik punktuāli – tieši divas dienas tur arī pavadījām. No paredzētās ekskursijas gan nekas neizdevās, jo iekļuvām Ziemassvētku iepirkšanās trakumā.

Tik dīvaini bija vērot svētku rotājumus, plastmasas eglītes, elfu izbāzeņus un citas dekorācijas, kad aiz loga bija plus trīsdesmit un vairāk. Nekādu noskaņu tā nevar iegūt, veltīgi ieguldīts darbs. Protams, tikai mūsuprāt. Jau laikus sapratām, ka šos ģimenes pasēdēšanas svētkus sagaidīsim citādi nekā ierasts. Nevar gan noliegt, ka Malaizijā vājprātīgās pirmssvētku iepirkšanās trakums ir tāds pats, kā ik gadu redzam Latvijā. Visi skrien un lec ap nocenotiem brīnumiem un drūzma iepirkšanās centros ir pamatīga.

Kualalumpura_003

Kualalumpura_002

Ļoti labi apzinājāmies, ka dzimtenē viss notiek kā parasti – ar karstvīna vakariem un mandarīnu kaudzēm. Tāpēc Ziemassvētku vakarā gribējām mājās radīt kaut nelielu mūsu klātbūtnes sajūtu dāvanu formātā. Šis tas bija iepriekš iepirkts Taizemes ciematos, tomēr, mākslinieki un studenti būdami, pulkstenī neskatījāmies un nejauši daudz darāmā dāvanu iepirkšanas sakarā atstājām uz pēdējām divām dienām pirms izlidošanas no Kualalumpuras.

Izgājām no hosteļa ar apjomīgu Salavecīša sarakstu rokās. Devāmies uz tirgu, kas gan vairāk atgādināja lielveikalu. Pa ceļam iegriezāmies dažnedažādās piparu bodēs. Apmeklētie veikali sniedzās no “Stokmaņa” līmeņa līdz otrreiz lietoto preču ūķiem. Izķemmējām, šķiet, visu iespējamo. Un šajā procesā karsām un svīdām kopā ar vietējiem.

Kualalumpura_004

Kualalumpura_007

Es gan vairāk biju palīgs Elīnai, jo ne man tā gaume, ne pacietība uz šādiem piedzīvojumiem. Vairāk vēroju, kā malaizietes stutējās iekšā jaunos sari, leca uz galviņas rokassomu kaudzēs un pucējās frizētavās, kur melni mati klāja grīdu līdz potītēm.

Kualalumpura_005

Kualalumpura_006

Kualalumpura_010

Ķīniešiem gan viss bija vienalga, šie savā kvartālā pārdeva tos pašus “Rolix” pulksteņus un “Nika” apavus, ko parasti. Bez atlaidēm (tās katram pašam jāsadabū) un bez spīdīgām virtenēm.

Kā pēdējais uzdevums bija pasta apmeklējums – visu pa kastēm un prom.

Dullumam pa vidu paspējām tomēr kaut ko arī mazliet apskatīt (nejauši pamanīt). Vispār Kualalumpuras centrs ir ļoti kompakts. Teju viss ejamā attālumā. Taksometra pakalpojumi praktiski nav nepieciešami. Piegājām pie slavenajiem Petronas dvīņu torņiem un vēl šur tur.

Izmēģinājām arī vietējos ēdienus. Mūsu Malaizijas ēdienkarti īsumā varētu raksturot tā – cepts tuncis, rīsi, vistas gaļas mērce dažādās variācijās, brokastīs – nūdeles ar olu. Tas beidzās ar ilgi nākušu, bet tomēr atnākušu apnikumu pret ļoti garšīgo ēdienu. Nācās uzmeklēt amerikāņu picēriju, lai sajustu ko pazīstamāku. Skrienamā kaite gan nevienu reizi nepiemeklēja, tās vietā piemeklēja nepārvaramas ilgas pēc maizes. Kopumā maltītes diezgan lētas – ja neēd baltu galdautu restorānos, tad kārtīgi paēst var par trīs eiro. Alus izmaksā vairāk nekā otrais, tāpēc, ja ir vēlme braukt lēti iedzert, tad jāmeklē kāda cita valsts, kur musulmaņi nav nospiedošā pārsvarā.

Ja kādam tas kādreiz aktuāli, gribu arī silti ieteikt apmešanās vietu Kualalumpurā – hosteli “Bird Nest” netālu no ķīniešu kvartāla. Interesantu ceļotāju pārpildīts, ar dzīvo mūziku vakaros uz milzu jumta terases. Stilīgi un salīdzinoši lēti. Pirms ierašanās gan lieti būtu pabrīdināt, jo pārsvarā tas ir aizpildīts.

Tagad jau esam Jaunzēlandē. Mēģināsim pastrādāt, lai varētu turpināt forši iesākto ceļojumu.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.