Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Riodežaneiro gūstā

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
5 min. lasāmviela

Iebraucām Rio ar domu par nedēļu, aizbraucām pēc trīs ar pusi ar mazuma piegaršu. Pilsēta, kura viegli iepatīkas visiem – kā melanholiķiem, tā holēriķiem. Katrs tur atrod sev piemērotāko un izdarīt to nav grūti.

Brazilija_Rio_011

Brazilija_Rio_015

Brazilija_Rio_024

Bija Olimpisko spēļu laiks. Baidījāmies par cenām jau tā ne lētākajā pasaules pilsētā. Kaučsērfera meklējums nāca kā loģisks solis, lai nedaudz apslāpētu dienas budžeta sadegšanu. Uzmeklētais Pedro izrādījās tik laipns, ka ļāva mums palikt pie sevis veselu sākotnēji ieplānoto nedēļu. Nopriecājāmies līdz ausīm, taču tad pirmajā naktī četratā salikāmies vienā niecīgā istabelē. Sajūtas visai neērtas, kad šis pidžamā skraidīja apkārt, meklēdams draudzenes cisu maisu. Tāpēc jau nākamajā dienā pateicāmies un pārvācāmies uz patīkamo Laranžeiras rajonu un mājīgu Airbnb istabu pie viesmīlīgiem brazīļiem. Šoreiz gan nācās par nakti atskaitīt piecpadsmit eiro, bet Olimpiādes un Rio apstākļos tā vērtējama kā neticama veiksme. Par cik škriešana laikam pa priekšu nav mūsu gaumē, nolēmām uzkavēties par nedēļu ilgāk.

Brazilija_Rio_002

Brazilija_Rio_008

Brazilija_Rio_010

Santa Teresa bija pirmais rajons, kurā apdomāti spērām savas kājas. To varētu raksturot kā mākslinieku un turīgu hipiju (ja tādi mēdz būt) rajonu. Iebūvējies uz viena no neskaitāmajiem Riodežaneiro pakalniem, tas paver skatu uz lielu daļu pārējās pilsētas. Starp vecām, varenām, noslēpumaini paplukušām mājām staigājām pa vairākiem lāgiem. Piestājām, lai baudītu dienišķo brazīļu alu un mirkli pavērotu nelielus mērkaķus skraidām pa elektrības vadiem.

Brazilija_Rio_003

Brazilija_Rio_029

Brazilija_Rio_005

Brazilija_Rio_004

Turpat lejā pa kāpnēm atrodas Lapa jeb ballīšu karaliste. Rajons, kas nedēļas nogalēs pārvēršas par glāzēs šķindošu, alkoholā slīkstošu, cilvēku pārbagātu vietu ar dzīvo mūziku. Katrā no iestādēm uzstājas mākslinieki, lielākoties sambas meistari. Trešdienu vakaros tiek spēlēta – kā to sauc vietējie – salona mūzika, kas līdzinās džezam, un deju solis lēnam, slīdošam tango. Lai tiktu iekšā, nākas bruņoties ar pacietību. Taču tradicionālie kokteiļi vārdā kaipirinjas – vietējais alkohols kašasa, laims, cukurs un ledus – nekur arī nesteidzina. Paši brazīļi gan dzer kašasu tīrā veidā.

Brazilija_Rio_006

Brazilija_Rio_007

Kristum blakus nenostājāmies un arī Cukurgalvai palikām pakājē, tomēr tie nebūt nav vienīgie veidi, kā aplūkot Rio no augšas. Brauciens ar mototaksi augšup klintī caur Vidigal favelu vien bija ko vērts! Šoferis domāja, ka esam pieredzējuši aizmugurē sēdētāji, tāpēc traucās tā, ka kājās iezagās neliels aukstums. Favela zibēja gar acīm ar bārbekjū cepējiem un maziem veikaliņiem. Galā skats uz pilsētu. No visaugstāk esošās mājas jumta vērojām pasaules slavenās pludmales. Mums blakus puikas un viņu tēvi lidināja pūķus. Tā ļoti populāra nodarbe Brazīlijā. Skatoties pār pilsētu, redzējām tos desmitiem, dažnedažādās nokrāsās. Brazīļi ar veiklām roku kustībām pūķus spēj uzlaist tik augstu, ka sagadīšanās rezultātā tie, iespējams, ietriektos lidmašīnā. Vai otrādi.

Brazilija_Rio_012

Brazilija_Rio_013

Brazilija_Rio_014

Zvilnēšana smiltīs pie Atlantijas okeāna ir neiztrūkstoša Rio sastāvdaļa. Tur atrodas pasakainas pludmales un vēl jo vairāk – gar ūdensmalu staigā tirgotāji ar paplātēm, piedāvādami ledusaukstas kaipirinjas. Milzu viļņi Kopakabanu apciemoja ik minūti, tādēļ pat pastāvīgie iedzīvotāji nemēģināja peldēt, bet līdzīgi kā tantuki vēsajā Baltijas jūrā pamērcējās līdz kaklam un muka laukā.

Brazilija_Rio_028

Brazilija_Rio_016

Brazilija_Rio_017

Brazilija_Rio_018

Lai varētu tiešām netraucēti padzīvoties pa ūdeni, devāmies uz Urku – nelielu rajonu ar vēl nelielāku, aizvējā ieslēptu pludmali. Tur gulšņāt nav tik populāri, ja tā vispār var teikt par jebkuru vietu Rio, kur pludmales apmeklējums biežāk par vienkāršu gulēšanu augšpēdus ir meistarīga bumbas spārdīšana. Pat sievietes bija apguvušas šo arodu godam. Arī es izkustināju kaulus futbola spēlē Flamengo parkā, kur nedēļas nogalēs daudzie parkā esošie laukumi mudž no spēlēt gribētājiem. Emocionālākā sportošana mūžā – brazīļu vārīšanās pirms, pēc un spēļu laikā ir nepārspējama. Brīžiem šķita, ka tūliņ sakausies, bet attiecības vienmēr izskaidrojās bez vardarbības.

Brazilija_Rio_030

Brazilija_Rio_022

Brazilija_Rio_026

Rio īpašu padara dabas tuvums. Nevis ar juveliera precizitāti iekopti dārzi, bet tiešām patvaļīga savvaļa. Pilsētas pašā vidū atrodas milzu mežs – Tižuka. Ar tādiem un šādiem dzīvniekiem, nekontrolēti saaugušiem kokiem, krūmiem, neskaitāmām takām. Mēs gan izgājām vienu nelielu daļu no tā, tāpēc ūdenskritumus nesatikām, taču arī tādi tur atrodami.

Brazilija_Rio_019

Brazilija_Rio_020

Lai pārlieku neizceltos starp Rio cilvēkiem jeb kariokām, kā sevi dēvē paši pilsētnieki, mēģinājām šūpoties viņu ritmā. Sestdienās gājām ar sagatavotiem iepirkuma maisiem uz zemnieku un mākslinieku tirgu Laranžeirā, kur vienlīdz interesanti vērot gan uz galdiem salikto, gan pašus tirgotājus. Pirkām čerimojas, mango un ananāsus. Starp citu, pēdējie patiesībā garšo pavisam citādi nekā pie mums nopērkamie – ļoti saldi, kūst uz mēles un nesavelk muti čokurā.

Brazilija_Rio_027

Ēdām tapiokas (no manioka miltiem tapinātas pankūkas ar dažādiem pildījumiem), kas ir tipiskas brazīļu brīvdienu brokastis. Savukārt mājās našķojāmies ar Romeo un Džuljetu – no guavas augļa taisītu marmelādveidīgu izstrādājumu (Džuljeta) un sieru (Romeo), kas brazīļuprāt ir nešķirami un vienmēr jāēd kopā. Saulrietus vērojām uz, kā vietējie teica, “mazā mūrīša bāra” – Urkas rajona visparastākajā alus iepirkšanas vietā, kurai pretī ietvi no ūdens nodalīja neliela betona siena. Uz tās pirms sešiem vakarā saradās cilvēki, lai vērotu, kā saule aizkrīt kaut kur aiz Rio apkakles.

Brazilija_Rio_025

Brazilija_Rio_023

Patiesi žēl, ka Riodežaneiro tik tālu no Latvijas, varētu būt lielisks brīvdienu izbrauciens Berlīnes vai Londonas vietā, kurām, protams, ar nav ne vainas.

Brazilija_Rio_031

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.