Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Pieredze par vēdertiesu

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

Sava ceļojuma laikā nereti atradāmies kaleidoskopiski krāsainu iespaidu varā, kas krietni traucēja loģiskai un ekonomiski pareizai domāšanai. Tāpēc attapāmies, ka esam finansiāli nestabili, pat varētu teikt – grimstoši. Par laimi atradām darbu. Un pilnai laimei – vīna darītavā.

Nosūtījām pieteikumu “Workaway” mājas lapā. Pēc neilga brīža saņēmām atbildi no Aziza, mazas vīna darītavas saimnieka Argentīnas rietumu daļā. Viņš bija gatavs mūs trīs nedēļas ēdināt un izguldīt apmaiņā pret piecstundu strādāšanu darba dienās. Lai gan zinājām, ka mums ar vīniem ņemšanās būs maza, jo līdz ražai vēl puskalendārs, tomēr šajā vidē tik un tā gribējām padzīvot un ne tikai naudas trūkuma dēļ.

Argentina_005

Pats Azizs bija raibs kā pasaule. Dzimis Vjetnamā indiešu ģimenē, par mājām sauca Franciju, taču pēdējos astoņus gadus bija pavadījis dziļos Argentīnas laukos. Šis kultūru sajaukums iemācīja mums daudz. Pirmkārt, nerimstošus vīnu vakarus ar sarunām par ogu audzēšanas niansēm, ozolkoka mucām, Malbeka īpašībām un tā joprojām.

Argentina_003

Tālāk sekoja Aziza pavārmākslas stundas – no pašaudzētām olīvām, izturētām ķiplokos, un marinētiem laimiem līdz indiešu aknu karijam. Patīkami bija vērot Aziza seju, kad cēlām galdā latvju kāpostu tīteņus. Šis pierakstīja recepti un centās iegaumēt ēdiena nosaukumu – tātad ugunskristības izturējām godam. Ko nevarētu teikt par argentīniešiem, pa kuru tradicionālo ēdienu Azizs izteicās ar jestru ironiju.

Tikpat jestri mūsu pagaidu saimnieks izteicās arī par dažādiem, viņaprāt, grūti saprotamiem vietējo paradumiem. Vispār Aziza vērojumi par notiekošo uz zemeslodes dažbrīd bija no tiesas interesanti un apbrīnas vērti. Mums kopā bija daudz laika, kad apspriesties par jebko – trīs nedēļas pie katrām pusdienām un katrām vakariņām.

Nācās arī pasvīst. Pēc pirmās darba dienas sapratām, ka jāmostas pēc iespējas agrāk, citādi uz pēcpusdienu vīnogulāju laukā pakausis karsa pamatīgi, tā ap 30-35 grādiem. Tad nu strādājām no astoņiem līdz vieniem. Pienākums – vīnogu stīgu siešana pie stieplēm. Garlaicīgi bez gala, jo sākumā beigas neredzējām – tūkstošiem krūmu, kas jāpiesien, lai tie pēcāk nenokarātos smago ogu dēļ. Un tomēr, salīdzinot ar laiku, kad Jaunzēlandē varējām raut divpadsmit stundas no vietas, šīs piecas mūsu labsajūtu neiedragāja. Piepalīdzēja arī suņi, kas ik dienu darba laikā uzticīgi četratā gulēja pie mūsu kājām – trīs vilki vārdos Indija, Džipsija, Niko un mazais Cepumiņš.

Argentina_011

Argentina_010

Argentina_008

Nepagāja ne divas nedēļas, kad varonīgi pabeidzām rutīnisko siešanu, un varējām ķerties pie nākamā projekta. Azizs uzzināja par mūsu laucinieciskajām saknēm un bērnībām, kas pavadītas starp vistām un govīm. Tajā pašā brīdī viņu piemeklēja nostaļģija par vistu būdu, kura gaidīta, bet nesagaidīta gadiem, jo āmurs un lāpsta viņam sveši. Tad nu pusnedēļā uzslējām karkasu no materiāliem, kurus varēja atrast turpat uz vietas un pielietot otrreiz. Lai arī tālāk par rāmi netikām – gan laika trūkuma, gan arī Aziza rēķināšanas dēļ, jo viņš pat naglas vēlējās iegādāties precīzi tik, cik vajadzīgs – mēs par to nepārdzīvojām, bet gluži pretēji jutāmies ko tiešām paveikuši.

Argentina_012

Argentina_013

Lielāko dienas daļu pavadījām pilnībā vietējo ādā. Pēc pusdienām taisnā ceļā devāmies uz gultu pretī siestai, kas tajos apriņķos iecienīta, pat svēta. Visi veikali ciet no diviem līdz pieciem. Guļ visi. Siesta bija kā radīta manai fizioloģijai. Pēc atpūtas jau nāca vakariņu laiks. Šad tad arī gājiens uz pārkilometru tālo veikalu. Tur varēja iegādāties pašu svarīgāko, gluži kā veikaliņā manā dzimtajā Cempu pusē – riepas kopā ar dažiem dzērieniem, maizi, gaļu un konserviem.

Tā kā ēdamlietas mums pienesa uz paplātes, uz svētkiem nācās iepirkt vien Fernetu – vietējo alkoholu, kurš līdzīgs mūsu balzamam, dzerams ar kokakolu un garšo lieliski. Par nacionālo argentīniešu padzērienu kļuvušais liķieris tik spēcīgi tur iesakņojies, ka gandrīz nekas cits arī netiek dzerts. Tāpat ir ar ēdienu – ēsta tiek tikai gaļa, saukta par asado. Kad draugu kompānija sapulcējas ap āra virtuvi (arī sauktu par asado), kas katram gozējas pie mājas, tiek ceptas desas un dažādi labas kvalitātes dzīvnieku gabali, bet piedevās tiek uzkosta maize. Garšīgi jau, bet ilgtermiņā varētu būt nedaudz apnicīgi.

Argentina_002

Argentina_004

Un, ja esi veģetārietis, tad vispār bēdu ieleja. Vienīgais laimes brīdis zaļēdājiem ir mēnesis, kad var iet lasīt savvaļas sparģeļus, kas Eiropas veikalos pērkami par bargu naudu. Gluži kā mums sēņu laiks, viņiem – sparģeļu.

Argentina_006

Argentina_009

Nospriedām, ka mūsdienās ceļot iespējams ļoti interesanti. Tas pats “Workaway” sniedz iespējas, kādas senāk nebija iedomājamas. Tur var atrast darba iespējas jebkurā paksī – vai tā būtu putnu vērošana Ekvadorā, tempļa celšana Peru džungļos vai alus brūvēšana kādā no mūsu kontinenta hosteļiem. Jauka tiešā piekļuve īstai ikdienai.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.