Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Nida-Kolka, 2. daļa

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

6. diena

Jau no agra rīta esam Jūrkalnes stāvkrastā, lai turpinātu iesākto. Uz stāvkrasta balkona nav iespējams neizdzert vīnu, bet tad gan sākam.

Pargajiens_04

Baigā kļūda, vīns uzdzen nogurumu, turklāt satiktie makšķernieki paziņo, ka mūsu nākošais vakars pie Užavas bākas vēl tālu. Bāku kā neredz, tā neredz. Domājam, ka aprēķini nogājuši greizi, tomēr, ieejot nopeldēties, bāka pēkšņi parādās turpat starp koku galotnēm. Uzkāpjam augšā un sagaidām saulrietu.

Pargajiens_06

Saimniekiem vakariņas šoreiz nesadūšojamies uzjautāt, jo laikam atrāvām viņus no galda ar ciemiņiem – ēdiena siltums bija sajūtams pa gabalu, ko nevar teikt par mūsu desmaizēm.

Pargajiens_10

Veroties ugunskura liesmās, miegs atnāk ātri, nu, tā ap deviņiem. Vispār naktīs guļam vismaz desmit stundas, citreiz divpadsmit.

Pargajiens_09

7. diena

No rīta aprunājamies ar bākas šefiem Vladimiru un Ivetu. Pirmo reizi soļojam pavējā, tāpēc varam atļauties pat pagulēt pusdienlaiku. Pirms tam gan vēlreiz pārliecināmies, ka krāsniņa ar sausajām spirta tabletēm pārgājienā ir tikpat nevajadzīgs nesamais kā, piemēram, skropstu atliecējs, jo ūdeni ar to var tikai uzkarsēt, ne uzvārīt. Katru reizi zupa ir viegli remdena ar cietiem makaronu pusfabrikātiem.

Pargajiens_05

Pirms Ventspils ieejam mežā, lai uztaisītu gājienu pa vientuļām bruģa ielām. Uz kāda pamesta ceļa nākas stopēt, zemessargs Aigars apstājas un aizved mūs līdz pilsētas glaunākajam krogam. Lielas, garšīgas porcijas bija arī viss, kas mūs Ventspilī interesēja, vēlamies tikt tai cauri, cik ātri vien iespējams. Izbraucam ar taksi līdz Staldzenei, jo līdz autobusam jāgaida stunda, un tur pārlaižam nakti. Tumsā gan saprotu, ka esmu kļuvis par upuri ērcei. Tā sajūta, ka asinssūcēji lien katrā padusē un ceļu locītavās, padara miegu pavisam īsu.

8. diena

Brokastis gultā. Elīna lasa grāmatu, kuru sarakstījis viens no, mūsuprāt, iedvesmojošākajiem latviešu ceļotājiem (māsa ar Tomu, protams, pirmajā vietā) – Artūrs Skroderis. Šodienas gājiens līdz Ovišiem pavisam laisks, tikai 18 km. Tas gan nemazina muguras sāpes katras ejamās stundas otrajā pusē. Pa ceļam nākas kāpt stāvkrastā, jo pret to skalojas jūra un smilšu zona nepastāv. Diena apmākusies, tāpēc ejam pat nedaudz ātrāk nekā parasti un veiksmīgi nokļūstam pie Ovišu bākas. Iveta, mana novadniece, piedāvā mums naktsmājas bijušajā stacijas mājā – liela koka māja, padomju laika gultas, beidzot silta zupa. Ideāli. Saņēmuši no bākas saimnieces vitamīnus ābolu formā, dodamies gulēt.

Pargajiens_11

Pargajiens_12

9. diena

Rīts iesākas ar pastaigu pa Ovišu ciemu ar Ivetas atkal iedotiem vitamīniem. Tālāk gar jūru pilnīgs pavējš, smiltis iet pa gaisu un sajūta kā tuksnesī. Plašāka smilšu zona nav redzēta, smiltīs pat izskaloti mazi ezeriņi, vienā nopeldamies.

Pargajiens_13

Ceram uz veikalu Miķeļtornī, jo ēdiens beidzies. Turp tiekam diezgan ātri, bet veikalu nav. Izvēlamies pārliecinoši labāko no diviem kempingiem, ceram uz brīnumu – pabarošanu. Durvis ver Tobijs, kurš nedaudz noraizējies par mūsu bada stāvokli, angļu mierā teic: “Dodiet man pusstundu, kaut ko pagatavošu.” Tā nu tiekam pie siltām vakariņām un piedāvājuma, kuram nevar atteikt – teltsvieta, silta duša, brokastis. Iepazīstamies ar Tobija sievu Ullu, dēlu Alisteru, lasām lībiešu literatūru un kārtējo reizi ejam gulēt vēl pirms ”Panorāmas”.

10. un 11. diena

Izcili stipra kafija rīta agrumā. Ulla aizved mūs līdz šosejai, kur stopējam, lai šķērsotu Irbi. Apstājas divi austrieši un nogādā mūs līdz Sīkragam. Vietējais gids Edgars izrāda mums ciemu.

Pargajiens_14

Viņa māte ieteic Mazirbē paviesoties pie Uģa, lai nobaudītu kūpinātas zivis. Tas arī pirmais darbs lībiešu galvaspilsētā. Iepērkam vimbas un ātri saprotam, ka Uģim ar sievu Ingunu reklāma nav nepieciešama – neko garšīgāku, šķiet, neesmu ēdis.

Pargajiens_15

Runājamies par mūsu zvejas sapņiem un tiekam pie uzaicinājuma palikt viņu mājā, zivju istabā. Piedalāmies zivju kūpināšanas procesos, runājam par dzīvi, ēdam Ingunas taisīto rasolu un tikko kūpinātas butes. Labākais vakars šī ceļojuma laikā.

Pargajiens_16

Jāpateicas arī Andrim, Olafa dēlam, kurš izvadā pa Mazirbes ieliņām un liek uz tām paskatīties ar vietējā acīm. Nākamajā rīta suns klejotājs mūs pavada līdz Košragam.

Pargajiens_17

Tālāk viens spļāviens līdz Kolkai, pa ceļam apēdot kārtējo Uģa vimbu. Esam galā – pie pavisam maza zemes radziņa jūrā.

Pargajiens_18

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.