Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Kā latvieti redz ārpus Latvijas?

Laine Pērse, ceļotāja
3 min. lasāmviela

Savā 17 mēnešu ilgā ceļojumā atskārtām, ka mums ceļojot ir viena būtiska priekšrocība – par latviešu tautu plašajā pasaulē nav daudz iespaidu vai stereotipu, mēs netiekam saistīti ar kādu konkrētu politisku režīmu vai reliģiju. Citām tautām mēs bieži esam “baltas lapas”, un priekšstatu par sevi un savu tautu varam radīt paši. Lūk, daži novērojumi par to, kā tad mūs, latviešus-“baltas lapas”, uztvēra dažādos pasaules nostūros.

Cilvēki no Nezināmās Eiropas valsts amerikāņiem

Kad stopējām ASV, braucamos visbiežāk nācās proaktīvi sarunāt, nevis vienkārši ar paceltu īkšķi stāvēt ceļmalā un gaidot smaidīt. Šoferīši, izdzirdot mūsu akcentu, ātri vien saprata, ka neesam vietējie, un tieši tas bieži vien bija iemesls, kāpēc saņēmām palīdzību. Tur valda uzskats, ka ārzemniekam un ceļotājam palīdzēt ir goda lieta. Latvija un latvieši nebija zināmi nevienam no mūsu mēnesi ilgajā ceļā sastaptajiem amerikāņiem: “Tiešām tik maziņa valstiņa? Paši ar savu valodu?”

Pārāk gaišie un pārāk garie Latīņamerikā

Tikko pārbraukuši ASV robežai, iepazinām karstasinīgās Latīņamerikas valstis un to iedzīvotājus, kas svin dzīvi, līksmo košos karnevālos un velk jakas trīsdesmit grādu svelmē. Latīņamerikā bieži tikām saukti par gringo, kas vietējo sarunvalodā aptuveni nozīmē “ārzemnieki, kas visdrīzāk ir amerikāņi”. Kad savas nelielās spāņu valodas zināšanas izmantojām, lai pateiktu, ka tomēr esam no Eiropas, mums atvērās daudzas jaunas durvis. Ja ceļotājs no ASV Latīņamerikā ne visiem ir draugs, tad eiropietis bieži tomēr tāds ir. Latīņamerikā tikām apbrīnoti par savu garo augumu (lai gan Latvijā ar to nepavisam neizceļamies), par gaišo ādas krāsu un gaišajām acīm. Un izbrīnījām arī ar savu dīvaino ieradumu pirms ieiešanas mājoklī novilkt apavus.

Brāļi gruzīniem un armēņiem

Gruzijā mums atlika vien ieminēties, ka esam latvieši, lai uzreiz dzirdētu pretī: “Pribaltika! Gostem budeš!”* Latvietis gan Gruzijā, gan Armēnijā ir cieņā jau no seniem laikiem – mums esot zelta rokas, kas mācējušas uzcelt apbrīnojamas ēkas un salabot nesalabojamo. Gruzīnu un armēņu viesmīlība ir neizmērojama. Kā viesis tūliņ tiec sēdināts pie galda, apkārt tiek sasaukti radi un kaimiņi, pat vēlā naktī sieva tiek uzcelta no miega, lai tapinātu pašus gardākos ēdienus, un galdā, protams, tiek likts vīns, pie katras glāzes uzsaucot tostu. Šādos piedzīvojumos var ievirpuļot, pat tikai nejauši aprunājoties ar kādu vietējo uz ielas.

Latviesi_001

Karstumu nepanesošie siltajās zemēs

Mūsu ceļojums bija izplānots tā, lai mēs vienmēr būtu vasarā – lai nebūtu jānēsā mugursomā smagas drēbes un nebūtu problēmu ar gulēšanu teltī. Taču mēs nemaz nenojautām, ka arī karstumu var panest dažādi. Ja +20C ģērbām T-kreklus, mēs bijām “tie trakie no ziemeļiem”. Un vietējie mūs nepavisam nesaprata, kad brīnījāmies, kāpēc viņi ģērbj garās bikses un jakas tad, kad ārā pāri trīsdesmit. Tā vien šķita, ka uz vietējo fona vienmēr bijām “pilošie, baltie ziemeļnieki”, kam nav ne mazākās izpratnes, kā tad pareizi jāuzvedas svelmē. Nez, ko mūsu ekvatoriālie draugi teiktu par Latvijas ziemu?!

Noslēgtie ļautiņi indiešu ACĪS

Indijā izjutām, ka esam tomēr savrupnieki – mums patīk, ja apkārt ir kaut mazliet savas telpas. Bet Indijā nekā tāda vienkārši nav! Ja ir rinda, tā drīz vien pārtop par pūli, kurā cilvēki spiežas viens otram virsū. Mazie, veiklie indieši nemaz nejutās neērti, spraucoties mums caur padusēm un karājoties pār plecu. Braucot vilcienā, gadījās, kad kāds apsēdās vai pat apgūlās mums cieši blakus, nepārtraukti mūs vēroja vai vienkārši veda klāt visus savus radiniekus un rādīja uz mums ar pirkstu. Tā arī nesastapām nevienu indieti, kas saprastu mūsu vēlmi pabūt vienatnē un klusumā.

Latviesi_002

Vēlies aizbraukt uz kādu vietu, kur pavisam noteikti nepazīst latviešus? Jēkaba Ceļojumiem ir lieliski piedāvājumi!

*latv.val. :“Baltija! Būsi viesis!”

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.