Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Jaunzēlandes pārgājēji

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

Jaunzēlandē ceļot lēti un skaisti nozīmē doties pārgājienos. Te ir simtiem iespēju visiem, vienalga veikls tu vai tūļīgs kā gliemis. Pirmās pastaigas izvēli būtiski ietekmēja mūsu Jaunzēlandes draugi – Kārlis ar Kārenu. Būsim viņiem mūžam pateicīgi par iespaidiem un dabas skatiem. Un arī par kāju sabeigšanu un nemitīgo elpas trūkumu.

Nepilnā pusstundā no Oklendas nokļuvām Hilarija trases sākuma punktā. Tā nosaukta par godu džekam, kurš pats pirmais uzrausās Everestā. Tā kā īsi pirms ceļojuma Latvijā bijām mērojuši 240 kilometru garu pārgājienu, tikām stādīti viņam priekšā kā ļoti pieredzējuši pārgājienu jomas speciālisti. Jaunzēlandes piesardzību iepazinuši, jutāmies diezgan droši par savām spējām un četras dienas ilgā, 70 km garā piedzīvojuma sākumā bijām ļoti pašpārliecināti.

Pirmā diena aizritēja bez liekiem pārdzīvojumiem. Iepazināmies ar Kanādas francūzi, viņš mēroja to pašu maršrutu un arī bija līdzīgās domās par savām spējām. Nepilnās sešās stundās jau nokļuvām pirmajā kempinga vietā, ceļš bija ar nelieliem kalniem augšup un lejup. Vairāk par vietējo mežu neko neredzējām, tik dažus tui putnus un meža baložus. Taču mūs tāpat piemeklēja iesācēju sajūsma. Naktsvietas jau bijām rezervējuši, samaksājām astoņus Jaunzēlandes dolārus katrs. Atskārtām, ka iepirktās ātrās zupas garšo pēc govsbarības. Citādi priecīgi.

Jaunzelande_002

Jaunzelande_003

Jaunzelande_004

Jaunzelande_005

Jaunzelande_021

Otrās dienas rīta pusē sadzirdējām ūdenskritumu. Lai arī mums apgalvoja, ka šeit pat jūrā nebūs iespējams ielīst nenosalstot, mēģinājām ielīst kalnu upē. Protams, nopeldēties it kā izdevās, bet neizdevās atrast ūdenskritumu augstāku par Ventas rumbu. Turpinājumā mērojām pamatīgi stāvus kāpumus augšā un lejā, augšā un lejā. Katrā korē tikām atalgoti ar gleznainu ainavu. Tiktāl ar to bija gana, jo nekas tāds nekad nebija redzēts. Slavenā Jaunzēlandes daba apliecināja savu varenību.

Jaunzelande_006

Jaunzelande_007

Jaunzelande_008

Jaunzelande_009

Jaunzelande_010

Jaunzelande_011

Trešā diena iesākās neierasti – ar gājienu pa vulkāniskām smiltīm gar jūru. Saule ausa, rādīja mums skaistu gaismu un Elīna priecājās par dzeltenajām puķītēm uz melnā fona. Loģiski, ka dienas otrā daļa tika pavadīta, atkal kāpjot augšā uz visām četrām. Dažviet pie klintīm bija pat piestiprinātas ķēdes, pie kurām pieķerties, lai nenoveltos uz akmeņiem kādus 300 metrus zemāk. Liels stimuls mums bija priekšā gaidāmie bārs un veikals ciematā, kuram paredzēts slāt cauri. Viens aliņš un lazanja likās tik pelnīti kā nekad agrāk. Paēduši nonācām kempingā. Priekšā uzglūnēja pēdējā diena – vienpadsmit stundas un trīsdesmit kilometri.

Jaunzelande_012

Jaunzelande_013

Jaunzelande_014

Jaunzelande_015

Jaunzelande_017

Jaunzelande_016

Jaunzelande_018

Jaunzelande_019

Jaunzelande_020

Spēcīgā saule dedzināja kaklus. Kļuvu par redneck. Stiprā karstumā likām soli pie soļa. Teju stundu gājām pa upīti, tādu līdz potītēm. Tad kalnos gar laimīgākajām govīm pasaulē – par tām pieejamo skatu cilvēki savās dzīvesvietās mēdz maksāt miljonus. Kad spēki sāka izgaist, pamanījām pēdējo kāpienu – trepes vairāku piecstāvu māju augstumā. Uzspriņģojām itin veikli, nonācām ciematā un konstatējām, ka alus varoņiem nav pieejams. Kā jau Jaunzēlandē, pie mums apstājās vietējie, pilnībā izprata mūsu sāpi un uzdāvināja divas bundžas, pilnas ar vēsu, nedaudz grādīgu un dzeltenīgu dziru.

Jaunzelande_023

Jaunzelande_022

Jaunzelande_024

Nezinu, vai turpmāk mūsu izvēle vēl kādreiz kritīs uz daudzdienu pārgājieniem, taču šobrīd jūtamies spējīgi pieveikt jebko. Piedzīvojām nopietnus dabas kontrastus. Nogājām diezgan nopietnus kilometrus, reti sastopot iešanai piemērotus leņķus. Skaidrs, ka šādas gleznas maksā enerģiju!

  Jaunzelande_025

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.