Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Garastāvokļa pilsēta

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

Apritēja tieši gads, kopš pametām dzimteni. Tas notika Buenosairesā un labāku vietu, lai laiskās pastaigās atminētos notikumus, kas aiz muguras, nevarēja vēlēties.

Argentīnas galvaspilsēta mums nāca diezgan grūti. Cerējām, ka ar laipnām sejām aizstopēsim, taču rezultātā nācās lietainās naktīs slāt gar šosejām, gulēt uz vēsiem beņķiem autoostā un apšaubīt cilvēci. Turklāt vienīgie brašuļi, kas bija ar mieru mūs pavest divsimt kilometrus tuvāk mērķim, izrādījās marihuānas pīpēšanas eksperti. Bez panikas, taču ļoti stingri neticējām šofera sarkano un šauro ačteļu redzētspējai.

Pēc četru dienu pārdzīvojumiem beidzot piestājām Buenosairesā. Mūs sagaidīja mūsu pirmais namatēvs Deniss. Viņš mitinājās Palermo rajonā, kas vietumis sens, ar zemu koka apbūvi, bet citviet atkal – ar žilbinošām augstceltnēm ar baseiniem uz jumta. Mūsu istaba šoreiz ietrāpījās 13. stāvā.

Jau pēc pāris lietaini pavadītām dienām pārcēlāmies, jo Denisam pajumtes meklētāju grafiks ir gluži kā zobārstam. Nākamais argentīnietis, Matias, dzīvoja pašā centrā, tūristu iecienītajā San Telmo rajonā. Pretēji iepriekšējiem apartamentiem, jaunie bija vecvecā mājā ar iekšpagalmu, kuram visapkārt istabas. Arī šis laimes atradums nebija uz ilgu laiku, nācās pārvākties atkal, šoreiz uz lētu hosteli turpat netālu ar mazu balkonu, kas domāts vīna dzeršanai. Kopumā Buenosairesas dienās padzīvojām šur un tur, kas ļāva izjust tās dažādību, pat tikai skatoties ārā pa logu.

Buenosairesa_003

Buenosairesa_002

Buenosairesa_012

Pilsēta jau pirms ierašanās bija stāstiem apvīta. Daudz tika dzirdēts par tango dejošanu parkos un mūzikas klātbūtni it visur. Tā nu arī mēs iekļuvām Buenosairesas ritmos un melodijās. Viss sākās ar īsta tango bāra uzmeklēšanu.

Stundas gājiena attālumā prom no centrālajiem apvidiem stāvējām it kā pareizajā krustojumā, bet nevarējām saskatīt neko, kas liecinātu par dejām. Apvaicājām vietējos. Tie norādīja uz turpat esošu, no ārpuses nedaudz noskrandušu ēku ar slēģotiem logiem.

Bārs bez izkārtnes tūlītēji liecināja par ko labu. Nogaidījām atvēršanu un pat bez iepriekšējas rezervācijas tikām pie galdiņa, ko varēja uzskatīt par veiksmi, jo plašās telpas bija pārpildītas. Romantiskajā gaismā pārsvarā vecāka gadu gājuma pāri laidās tango dejās. Bez teatrāluma un patiesi, teju atspoguļojot visu savu kopā pavadīto dzīvi. Tikmēr viens pēc otra uz skatuves kāpa tāda paša gadu gājuma kundzes un kungi un dejotāju soļus pavadīja ar izjustām dziesmām.

Buenosairesa_006

Buenosairesa_007

Buenosairesa_008

Ar to mūsu mūzika Buenosairesā nebeidzās. Citunakt atklājām bāru, kur ik vakaru uzstājas jaunie mākslinieki. Trešdienas bija blūza naktis, otrdienas – folka. Ar labu aliņu un orģināldziesmām pildītas. Īsti netapa skaidrs, vai lielajā pilsētā pārpārēm talantu vai konkrētā skatuve vilināja vien lielākos lietpratējus, bet katrs nākamais dziedonis lika aplaudēt arvien skaļāk – līdzīgi kā bungu mākslinieki, kas ik svētdienu devās cauri San Telmo rajonam. Gājienos vēsā gliemežu mierā pārvietojās vairākas grupas ar dažādiem sitamajiem instrumentiem, kamēr sievietes tiem līdzās ar gulbju grāciju izdejoja sambas ritmus. Cilvēki metās gājienam pa priekšu un nopakaļ. Dejā un priekā.

Buenosairesa_004

Buenosairesa_014

Pati pilsēta man vienmēr asociēsies ar neskaitāmajiem krāmu tirdziņiem, kur katrs pārdevējs pārzina piedāvāto preču klāstu kā savu kabatu. Nekur citur nav redzēts tik daudz senu priekšmetu vienuviet.

Buenosairesa_005

Buenosairesa_011

Buenosairesa_009

Tāpat Buenosairesā iederas vecīgās, gaumīgās mājas. Daudzas no tām izdzīvo vairākus mūžus pēc kārtas. Piemēram, padzīvojusi tabakas fabrika tagad uzņem apmeklētājus kā mākslas muzejs, bet grezns teātris pārtapis krāšņākajā pilsētas grāmatu veikalā. Tas viss piešķir Buenosairesai māksliniecisku eleganci un mieru, lai gan tajā pašā laikā pie valdības ēkas atrodas pastāvīga siena, kas domāta regulāro protestētāju atturēšanai no tieša kontakta ar deputātu kungiem. Šī pilsēta var mainīt garastāvokli acumirklīgi.

Buenosairesa_017

Buenosairesa_015

Buenosairesa_013

Jāpiemin, ka šis raksts top, jau skatoties uz apsnigušajiem Rīgas kokiem. Esam mājās. Ironiski sanāk, taču bija jāapceļo pasaule, lai piedzīvotu skaistāko dienu savā mūžā – sniegotu, nedaudz vēsu, ar apkārt skanošu latviešu valodu.

Paldies Latvijai, ģimenei, draugiem, kuru vidū ir arī “Jēkaba Ceļojumi”. Bez viņiem visiem tas būtu bijis ne tikai grūti, bet arī diezgan bezjēdzīgi.

Uz tikšanos!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.