Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Džungļu aizkustināti, 2. daļa

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
3 min. lasāmviela

Nākamajās dienās devāmies kopīgās pastaigās uz džungļiem un uz sikspārņu alu. Lietus mežos nācās uzmanīties no dēlēm, lai arī nekādu neatgriezenisku ļaunumu nemīlīgie asinssūcēji nodarīt nespēj. Klusībā pat gribēju, lai viena piesūcas. Būtu iepazinis, kāda ir sajūta, un pēcāk pie alus kausa padalījies piedzīvojumos ar brāļiem. Galu galā dēle piesūcās nevienam citam kā Osmanam. Viņš to uztvēra tikpat nopietni kā oda kodumu.

Borneo_005

Borneo_006

Dubļu pārpildītajos lietus mežos gājām pa Osmana ar mačeti atbrīvotu ceļu, klausoties viņa stāstos par savvaļu un ik pa laikam aplūkojot dažādu dzīvnieku pēdu nospiedumus. Kaut kur augstu koku galotnēs pat it kā redzējām orangutānus. Ar šo “it kā” nebijām apmierināti, tāpēc pieprasījām braucienu uz sikspārņu alu, kuras apkaimē nereti varot manīt šos cilvēkam tuvākos radiniekus. Pirmo pērtiķu savienību – māti ar bērnu – sastapām jau pa ceļam uz milzu caurumu klintī. Tad vēl un vēl, kopā padsmit orangutānus dažādās nodarbēs un attālumos. Noskatījāmies, kā pērtiķu māte uzmeistaro ligzdu, kur pārlaist nakti. Skaisti dzīvnieki ar acīmredzamu iekšēju mieru un inteliģenci. Tos var vērot stundām ilgi.

Borneo_009

Borneo_010

Pati ala palika otrajā plānā, jo tā bija pārāk baisa, lai par to sajūsminātos. Simtiem miljonu prusaku, gandrīz tikpat daudz sikspārņu, kuri pieķēzījuši lielo alu līdz ūkai, un dažādi rāpuļi, kas neatbilst nekādiem skaistuma standartiem. Aptuveni tā varētu izskatīties elle. Brīdi vērojām masveida sikspārņu izlidošanu uz nakts moskītu mielastu. Savukārt ērgļi nelaida garām savu iespēju un ķēra pavisam vieglo maltīti, kas nepieauguša Betmena izskatā lidoja tiem pa tiešo ķetnās.

Borneo_008

Borneo_007

Līdz ar tumsas iestāšanos devāmies mājup. Braucām ar laivu un blīvajā nakts melnumā Osmans pamanīja nelielu krokodilu aptuveni 60 metru attālumā. Viņš esot ieraudzīja tā sarkanās acis. Uzaugot džungļos, cilvēkā iemājo tik spēcīgas maņas, ka tas var sacensties ar dzīvniekiem.

Visas viesošanās dienas mūs brīnišķīgi ēdināja Osmana sieva Janti. Pusdienās un vakariņās izbaudījām lielu ēdienu dažādību. Kāda laivas brauciena laikā mūsu ceļvedis no kāda zvejnieka, kas bija salicis tīklus pāri upei un priecīgi vilka ārā vienu zivi pēc otras, iegādājās samus. Vēlāk lielos upes iemītniekus notiesājām kopā ar tradicionālu malaiziešu mērci. Vien brokastis sāka nedaudz apnikt, jo cik gan bieži no rīta gribas sojas mērcē pagatavotu nūdeļu kaudzi ar ceptu olu uz tās?

Borneo_002

Borneo_003

Borneo_004

Pie Osmana mājas mēdzām peldēties džungļu upē Kinabatangan. Ūdens dubļu brūnā krāsā. Nelielas aizdomas par krokodilu klātbūtni. Šaubas par upes lejtecē uz ūdens uzceltajām mazmājiņām. Tomēr sajūta pēc peldes – varena kā lieldeguna pērtiķu tēviņam. Vakaros mūs ieaijāja džungļu skaņas, kuras labi varēja dzirdēt aiz istabas loga. Skaļi, taču patīkami.

Braucot prom, mūs piemeklēja divējādas sajūtas – par džungļu varenību un postu. Ļoti ceram, ka cilvēce nāks pie prāta un spēs atturēties no dolāru smaržas, kas nav uz simtdaļu tik patīkama kā dzīvnieku pārpildīta lietus meža gaiss.

Borneo_016

Borneo_012

P.S. Piedodiet par uzskates materiālu (bilžu) trūkumu! Mūsu uzticamais fotoaparāts vēl gaida nelielu uzlabojumu, kas ļautu pietuvināt bildējamos kustoņus tuvāk.

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.