Uz www.jekaba.lv

Apkārt pasaulei: Džungļu aizkustināti, 1. daļa

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
4 min. lasāmviela

No ļaužu pūļiem Džordžtaunā un Kualalumpurā devāmies uz koku biezokņiem Borneo – mūsuprāt, Malaizijas interesantāko daļu. Bijām dzirdējuši, ka tur var manīt orangutānus, lieldeguna pērtiķus, ziloņus un citus savvaļā vēl neredzētus dzīvniekus. Saņēmām arī informāciju, ka tur varētu būt padārga ceļošana, bet to gribējām laist gar ausīm.

Samaksājuši par biļeti 55 eiro vienā virzienā katram, sēdāmies lidmašīnā uz Sandakanas pilsētu. Vispār šajos apriņķos lieti uzmest aci AirAsia aviokompānijas cenrādim, var gadīties ļoti interesanti galamērķi par pievilcīgām cenām. Mums gan neizdevās izšmaukt īpaši lēti. Tomēr bijām pārlaimīgi nolaisties Sandakanā, kur mūs jau gaidīja iepriekš sarunāts šoferis. Šis savā džipā mūs aizgādāja līdz Sukau ciematam pie Kinabatangan upes.

Iepriekšējā vakarā ar TripAdvisor palīdzību sameklējām sev naktsmājas upes krastā – Osman’s Homestay. Tas ir diezgan iecienīts ceļošanas veids šajā reģionā – apmesties ģimenes mājā, ēst viņu gatavotas brokastis, pusdienas, vakariņas un kopā doties dažādos piedzīvojumos. Ja homestay vietā izvēlas džungļu viesnīcas jeb lodges, padsmit eiro vietā jārēķinās ar vairākiem simtiem no katra.

Borneo_004

Borneo_005

Par lietus mežu zemi gan Borneo vairs nevar saukt. Divu stundu garajā ceļā uz Osmana māju pa logu redzējām tikai un vienīgi palmu plantācijas. Pēcāk uzzinājām, ka tās pārņēmušas gandrīz visas kādreizējās džungļu teritorijas. Amerikāņi meistaro “zaļo” (vai drīzāk sarkano – vareno mežu un dzīvnieku asins krāsā) degvielu no palmu eļļas. Kaut ko dabas aizstāvjiem tomēr ir izdevies saglābt. To arī devāmies skatīties, kamēr nav par vēlu.

Sukau ciematā pārkāpām laivā, jo vienīgais ceļš pie Osmana ved tieši pa ūdeni, pa dižo Kinabatangan džungļu upi. Izkāpām pie mūsu naktsmājām un satikām savu gidu – pašu Osmanu, sešu bērnu tēvu.

Borneo_006

Borneo_008

Osmans sarunu iesāka ar vairākiem pārmērīgi neķītriem jociņiem pēc kārtas. Sākumā šķita, ka pie tāda jukušā nodzīvot ilgāk par dienu būs grūti. Taču drīz vien pieradām un Osmanu sākām uzskatīt par ļoti asprātīgu pavadoni. Piemēram, trešajā dienā mums pievienojās divi angļi, vīriešu kārtas pārstāvis bija diezgan garš augumā, tāpēc no Osmana ātri saņēma iesauku “Džirappa”.

Bet ne jau pēc jautrības mēs turp devāmies. Vairāk par visu gribējām savām acīm redzēt savvaļas dzīvniekus. Un dzīvnieku vērošanas jomā Osmans jutās kā zivs ūdenī. Pirmajā rītā pametām viesmīlīgās mājas jau plkst. 5:30, lai ar laivu dotos pāris stundu garā ekspedīcijā. Migla lēnām cēlās no upes, apkārtne bija klusa un mierīga, līdz Osmans iesaucās: “Re, garastu makaki!” Tad brīdi jūsmojām par augumā nelielo pērtiķu ikdienas riktēm un lidojumiem no koka uz koku.

Braucot tālāk, mūs gaidīja nākamie cilvēku radinieki – sudraba langūri. Visbeidzot aci pret aci satikāmies arī ar lieldeguna pērtiķiem. Borneo ir vienīgā vieta pasaulē, kur šos īpatnējā paskata dzīvniekus var sastapt savvaļā. Redzējām arī četras no astoņām degunragputnu sugām – tie ir brīnumaini putni, kurus skatījām ne mazāk brīnumainā vietā. Atlika vien sēdēt laivā un klausīties Osmanā, kas nepārtraukti norādīja uz dažādiem putniem, paliela izmēra ķirzakām un pērtiķu apdzīvotiem kokiem.

Borneo_001

Borneo_007

Diena lēnām iesila, iekuģojām mazākā pietekā, lai dotos pretim manam pasūtījumam – lielam krokodilam un Pit Viper čūskai. Krokodilu nesastapām, redzējām tik vairākus logodile (peldošus baļķus, kas atgādina krokodilus). Taču atpakaļceļā Osmans norādīja uz kādu čūsku aiz borta – Yellow Ringed Cat Snake. Osmans stāstīja, ka šī dzelteni melnā čūska esot tik indīga, ka cilvēks pēc tās kodiena divu stundu laikā aiziet pa skuju taku. Gribēju bīstamo dzīvnieku nobildēt, mūsu gids piedāvājās palīdzēt un nedaudz pašķīra krūmus labākam kadram. Čūska satrakojās un teju ielēca laivā, Mana pārliecība par drošību blakus Osmanam pazuda, kad šis sāka kliegt kā skuķis. Elīna gandrīz pameta laivu. Spriedzes pilnā situācija gan beigu beigās izrādījās pa pusei teātris, jo šīs sugas čūskas ir indīgas gan, bet ne cilvēkam nāvējoši.

Borneo_002

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.