Uz www.jekaba.lv

Apceļojam Rīgu – Ko darīt un ko apskatīt nepieradinātajā Bolderājā?

Nauris Krēsliņš, ceļotājs
7 min. lasāmviela

Mani laika biedri mēdz smieties, kad saku – man ļoti patīk Bolderāja. Šis stereotipu apvītais Rīgas mikrorajons kļūst arvien šarmantāks. Vismaz manās acīs. Man laimējies tur gan dzīvot studiju gados, gan aizvadīt neskaitāmas laiskas pastaigas tāpat vien. Radinieku lokācijas dēļ viesojos savā iecienītākajā Rīgas daļā teju katru nedēļu, tādēļ ieteikumi, kas sekos, būs tikpat kā no vietējā mutes.

Pastaigu maršruti

Vēsturiskā Bolderāja ir mana iecienītākā pastaigu vieta, kur valda maģiska eklektika – no vecām, izcakinātām koka mājām līdz deviņdesmito gadu brīnumiem un padomju arhiketūrai; no smilšu un bruģa ieliņām līdz cilvēku un savvaļas suņu iestaigātām takām gar Loču kanālu un Buļļupi.

Bolderaja_004

Bolderaja_012

Bolderaja_027

Ieteikšu savas mīļākās ielas, kuras, iemetot aci kartē, varēsiet viegli savienot vienā maršrutā – Lielā iela (krustojumā ar Kapteiņu ielu gozējas lepna koka māja, ko savulaik saviem aušanas-vērpšanas fabrikas strādniekiem cēlis vācietis Hertvigs), Mencu iela, Kodola iela, Miglas iela un Mežrozīšu iela. Ejot gar Loču kanālu, vasaras dienās var piestāt un izpeldēties, tad apsēsties uz laipas un pavērot romantisko Mīlestības saliņu.

Bolderaja_010

Bolderaja_013

Bolderaja_019

3. autobusa galapunktā slīpi pāri Parādes ielai dodies iekšā dārziņu teritorijā. Tur izveidojies neskaitāmu mazu ieliņu tīkls, kur var novērot mazliet neticamo. Īpaši jauki ir vasarā, kad visapkārt danco suņi, tekelē kaķi, cilvēki cep gaļu un bauda siltumu, tantes rušinās labākai ražai un bērni klejo savās gaitās. Tāds trādirīdis, ka nenobrīnīties! Savukārt rajona arhitektūra liecina, ka cilvēku iztēles horizonts nav apjaušams – mājas saceltas no sētām un sētas no mājām. Ne velti esam šo teritoriju iesaukuši par Kambodžu.

Bolderaja_005

Bolderaja_006 \

Bolderaja_014

Ja sirds kāro pēc nedaudz garākas pastaigas, tad no tā paša 3. autobusa galapunkta var doties jūras virzienā. Ceļš vedīs gar putnu vērošanas torni. Es gan aprīnoju tās lidojošās radības, kas tur vēl uzturas, jo cilvēki uz pludmali maršē veselās komandās.

Bolderaja_007

Bolderaja_011

Kad būsi nokļuvis baltajās smiltīs, tad ar kreiso plecu pret jūru vari slāt līdz pat molam ar Daugavgrīvas bāku tā galā. Jo tālāk iesi, jo mazāk cilvēku sastapsi, kas patiks tiem, ko aizrauj vientuļa peldēšanās. Galapunktā būs pāris aizlieguma zīmes, taču vietējie tās neņem aubē. Uz mola skats sirreāls, vienā pusē attāli saskatāmi atpūtnieki, otrā – turpat gar degungalu milzu kravas kuģi iziet jūrā vai ienāk Daugavā. Pāri upei varēsi samāties ar Mangaļsalas mola apmeklētājiem. Atpakaļceļā ieteiktu sekot vietējiem, kas dosies gar jūru un tad pa gājēju ceļu līdz Lēpju vai Flotes ielām, kur atkal būs civilizācija.

Bolderaja_016

Bolderaja_021

Bolderaja_022

Iestiprināšanās iespējas

Vietējo (un nu jau arī no otra upes krasta ieceļojošo) iemīlēta iestiprināšanās vieta ir “Gvatar”, kas atrodama pēc smaržas blakus centrālajai “Maksimai”. Pāris kvadrātmetru lielajā telpā top labākie kebabi Rīgā. Tur saimnieko ģimene no Azerbaidžānas. Paši meistaro mīklu saviem labumiem, māte taisa nedaudz pikanto adžiku un sieru priekš hačapuri. Kad pienāks tava kārta rindā (un rinda tur ir praktiski vienmēr), iesaku izdvest vien šos divus maģiskos vārdus – “asais kebabs”. Par trīs eiro un 15 centiem būsi paēdis pat tad, ja esi izslavēts izēdājs.

Ja garšas kārpiņas raujas uz latviešiem ierastāku virtuvi, jāpiestāj vēl brīdi pirms Bolderājas – uzreiz aiz Kokapstrādes kombināta, pirms tilta, kas šķērso vilciena sliedes. Tur paslēpusies ēdnīca “Cerība”, labajā ceļa pusē par to liecina grūti nepamanāma norāde “Ēdnīca”. Pilnībā iekonservēta no padomju gadiem, ar izcilu tā laika interjeru. Trīs ēdieni pienākas par nelielu, godīgu atlīdzību. Piedāvājums ļoti vienkāršs, taču tieši tādu reizums prasās – zupa, vārīti kartupeļi, kādi salāti, gaļas gabals, baltā mērce, kefīrs un saldais gaisīga uzputeņa formātā. Kad mielasts galā, var vēl brīdi pavērot, kā netīrie trauki aizbrauc mazgāties pa automatizēto lenti.

Bolderaja_023

Bolderaja_024

Savukārt smalkākiem ceļotājiem jādodas taisnā ceļā uz kafejnīcu “Dīva”, kas atrodas Bolderājas centrā iepretim pastam uz Stūrmaņu ielas. Smalkums tur nav atrodams tapās uz branča galda, bet gan majonēzes restītē uz ceptas gaļas. Vietējais restorāns, kas astotajā martā pārvēršas par puķu dārzu šampanieša upes krastā. Ēdienkartē var izlasīt tādus izsmalcinātus vārdus kā garnīrs un eksotisks karbonāds. Par otro ēdienu vien tur plēš piecus- sešus eiro, tomēr mākslīgo ziedu radītā atmosfēra neļaus nožēlot iztērēto. Kvalitāte neslikta, porcijas – lielas.

Iemalkošanas iespējas

Pašā Bolderājas centrā uz Gobas ielas atrodas krogs vārdā “Taverna”. Brīvdienu vakaros tur dodas paši solīdākie rajona iedzīvotāji. Spoguļiem klātās sienas ir veiksmīgs dizaina risinājums, telpas vienmēr šķiet pārpildītas. Sākumā, lai nedaudz aprastu ar situāciju, ieteiktu pasūtīt dzērienu, apsēties sarkanajā dīvānā, piekost klāt slavenās olā ceptās krabju nūjiņas un pavērot apkārt notiekošo. Vietējiem patīk dejot, kas prasmīgi arī tiek demonstrēts, skanot slāviskiem ritmiem. Tomēr starpnacionālie ķīviņi tur nenotiek, var pat droši iet atbalstīt dīdžeju un par pāris eiro pieteikt “Saule, Pērkons, Daugava.” Nereti tieši pie šīs dziesmas esam lēkājuši kopā ar visiem apmeklētājiem.

Labākais Bolderājas bārs jeb moderni sakot – pabs – atrodas uz Gaigalas ielas (starp Ādama un Stūrmaņu ielām). Tik izcilai vietai pat nosaukums nav nepieciešams, tāpēc turpmāk sauksim to vienkārši par Bāru. Puslitrs izlejamā alus Bārā dabūjams par apaļu eiro un ne jau kurš katrs, bet Rēzeknes miestiņš! Turklāt slāpes var doties remdēt, neskatoties pulkstenī, jo darba laiks ir 24/7. Iemalkotuve dala savas nelielās, taču viesmīlīgās telpas ar pārtikas veikalu, tādēļ pēkšņa izsalkuma gadījumā turpat var iegādāties, piemēram, visai svaigus picas groziņus. Visu pasākumu apsargā Ārijas kundze, ilgadēja bolderājiete. Jaukā sieviete labākajos gados neatteiks sarunu pat viņas mīļākās nodarbes – avīzes lasīšanas ar lupu un kafijas dzeršanas – laikā. Visticamāk, še jums izdosies satikt arī lielu daļu Bolderājas kolorīta un tas draud pārvērsties draudzībā un tarkšķēšanā līdz pat rīta gaismai. Tieši šeit ballītēs esmu sapratis, cik patiesībā vienoti ir Latvijas iedzīvotāji.

Jaunajiem un stilīgajiem, kam kabatas pilnas ar aifoniem, varu ieteikt bāru “Bonanza”. Jādodas pāri Buļļupei uz Daugavgrīvu un jāmeklē Flotes ielas labajā pusē. Ja vien būs atvērts – garām nepaskriesi. Tur var izmēģināt spēkus biljarda spēlē pret vietējiem meistariem. Vienlaikus ausis priecēs mūsdienīga mūzika. Taču galvenais – patīkamā gaisotnē varēsiet iepazīties ar Bolderājas un Daugavgrīvas jauniešiem. Stereotipi lūzīs.

Citas nodarbes

Lielās, Lielupes un Miglas ielu sazarojuma epicentrā atrodas vietējais SPA – “Bolderājas Pirtiņa”. Piektdienas ir laipni atvēlētas sievietēm, toties sestdienas un svētdienas ir veču dienas. Vārdu “veči” lietoju apzināti, jo jābūt vienam no tiem, lai apmeklētu šo ekstrvaganto iestādi. Necenties spīdēt ar savām pirtnieka zināšanām, jo tur onkām ir sava kārtība, tāpēc mēģināt mainīt vietējās paražas ir kategoriski aizliegts. Pēc kārtīgas relaksācijas turpat iespējams iegādāties kādu kaltētu zivi un alus pudeli, ko pabaudīt pagalmā kopā ar vīriem, kam ķermeņa temperatūra liekas augstāka par ierasto 36.6.

Bolderaja_017

No Bolderājas puses ejot pār tiltu virs Buļļupes un nonākot Daugavgrīvā, uzreiz jānogriežas pa kreisi uz Birzes ielu, lai nonāktu nelielā pludmalē baznīcas pakājē. Tur apkārtējie iedzīvotāji pavada brīvos brīžus un to veiksmīgi prot izmantot desmitiem gulbju. Cēlie putni, šķiet, pavēlējuši katram pludmales apmeklētājam paķert līdzi kādu maizes riecienu. Jums, ceļotājiem-iebraucējiem, nav obligāti jānodarbojas ar savvaļas zvēru paēdināšanu, jo var izstiept roku un ļaut drosmīgākajiem gulbjiem paknābāt pirkstus. Vai vienkārši sapņaini skatīties uz lielajiem putnu bariem no malas.

Bolderaja_003

Bolderaja_026

Viens no maniem skaistākajiem piedzīvojumiem reiz notika tieši Bolderājā. Pie tilta pāri Buļļupei noīrējām kanoe laivas. Tām seglos devāmies iekšā Mīlestības saliņā. Izrādījās, ka uz nelielajām ūdenstilpnēm salas iekšienē tiešām var nokļūt, sēžot laivā. Pa mazām, zāles aizaugušām ūdens takām Mīlestības salu var izbraukt krustu-šķērsu. Šur tur gan sanāca ar spēku lauzties cauri niedrēm. Brīnumainā vieta it nemaz neliecina par Rīgas centra tuvumu nieka nepilnas pusstundas brauciena attālumā. Forši, ja laivā līdzi iemestas kādas uzkodas, kuras var notiesāt putnu vērošanas tornī salas sauszemes daļā. Diezgan garentēts, ka citus cilvēkveidīgos tur nesatiksi, jo vienīgais nokļūšanas veids turp ir peldus.

Bolderaja_008

Bolderaja_009

Pamest šo Rīgas pērli nemaz nav viegli, bet, ja tomēr tas jādara, tad arī to var izdarīt skaisti. Proti, ejot pa dzelzceļa sliedēm līdz Iļģuciemam. Aptuveni stundu garš piedzīvojums, ceļā skatu priecēs vilcieni un putni. Uz atgriešanos!

 

 

 

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.