Uz www.jekaba.lv

10 iemesli aizbraukt uz Nikaragvu: 1. daļa

Zaiga Runce, ceļotāja
5 min. lasāmviela

Pieminot Centrālameriku, cilvēki visbiežāk iedomājas Kostariku vai Gvatemalu. Nikaragva paliek stūrītī, īpaši pēc 2018. gada nemieriem, kas brīžiem līdzinājās pilsoņu karam. Nikaragvieši joprojām jūt nemieru sekas, un valstī ir krīze. Taču tūristiem nav iemesla baidīties, šobrīd Nikaragvā viss ir salīdzinoši mierīgi. Mēs Nikaragvā pavadījām mēnesi kopā ar diviem maziem bērniem (vienu un trīs gadus veciem), tāpēc varu apgalvot, ka redzējām gana daudz, bet noteikti ne visu, ko gribējām. Lūk, vietas, kas mums Nikaragvā šķita visinteresantākās un pārsteidzošākās.

 1. Leona

Leona ir viena no valsts vecākajam pilsētām, bijusī Nikaragvas galvaspilsēta. Tā ir valsts intelektuālā galvaspilsēta un Nacionālās universitātes mājvieta. Leona kalpo par bāzes vietu lielai daļai tūristu, kas vēlas apmeklēt tās tuvumā esošos vulkānus. Leona ir pilsēta, kur ļoti labi saglabājušās koloniālā laika ēkas. Lai gan aprakstos minēts, ka tūristu tur nav daudz, tieši Leonā tos manījām visvairāk.

Tas, ko mēs Leonā nepaspējām izdarīt (un man ir ļoti žēl, ka tā) – apmeklēt Centrālamerikas lielāko katedrāli (Catedral de Leon). Ir iespējams uzkāpt uz tās jumta, no kura paveroties burvīgs skats uz pilsētu, baznīcām un vulkāniem.

 

2. Ometepe

Ometepes sala ir Nikaragvas populārāko apskates objektu sarakstā, tāpēc arī mēs gribējām to redzēt. Galvenās atrakcijas ir abi vulkāni – aktīvais Conception (1610 m), kura virsotne visu laiku bija ietīta balta mākoņa cepurē, un Maderas (1394 m). Tajos var uzkāpt, bet ceļš ir ļoti grūts un ilgs. Maderas vulkāna nogāzē atrodas Sv. Ramona ūdenskritums. Arī par to rakstīts, ka kāpiena pēdējā pusstunda ir diezgan grūta. Tādēļ kāpšanu atstājām citai reizei un mūsu galvenais apskates objekts bija Ūdens acs.

Pirmais iespaids par Ometepes salu – viena riktīga “banānu republika”! Visapkārt banānu plantācijas, kravas mašīnas pilnas ar banāniem. Uz salas nekādi nevar aizmirst, ka tā ir vulkāniska, jo kādu no vulkāniem visu laiku var redzēt. Gan skaisti, gan biedējoši, jo Conception vulkāns joprojām ir aktīvs.
Lai gan kartē Ometepe izskatās neliela, patiesībā tā ir diezgan liela sala un vienas dienas laikā to apskatīt ir nereāli.

Ūdens acs (Ojo de Agua) ir 40 metrus garš baseins, kura dibens izbūvēts ar cementu. Tas piepildīts ar kristāldzidru ūdeni no pazemes upes, kas tek no Maderas vulkāna. Baseins sadalīts divās daļās, viena paredzēta bērniem. Pārpeldot pāri izbūvētam slieksnim, var nonākt 2 metrus dziļā baseinā.

Ūdens acs dabas rezervātā ir izveidotas vairākas ne pārāk garas dabas takas, kuras ved cauri banānu un citu augļu koku plantācijām, pa ceļam var redzēt pēriķus.

 

3. Granada

Granada ir vecākā koloniālā pilsēta Centrālamerikā. Tā ir viena no svarīgākajiem un apmeklētākajiem galamērķiem Nikaragvā. Koloniālā arhitektūra, muzeji, galerijas, restorāni, bāri un kosmopolītiskā aura to padara par ļoti interesantu vietu.

Granada, dibināta 1524. gadā, nosaukta par godu Spānijas Granadai. ASV žurnālos Granada minēta kā viena no pasaulē labākajām vietām, kur dzīvot. Varbūt tādēļ daudzi gringos (amerikāņi) Granadu sauc par savām otrajām mājām. Granada ir arī lieliska bāzes vieta, lai izpētītu tuvāko reģionu.

Pirmo reizi staigājot pa Granadas ielām, tā ļoti atgādināja Rumāniju – nelielas, krāsainas mājiņas un daudz zirgu. Ēku sienas ir krāsotas visās varavīksnes krāsās un toņos. Ir vērts vienkārši bezrūpīgi paklīst pa Granadas ielām, uzsūcot sevī mierīgo atmosfēru, kas tur valda.

Ja būsiet Granadā, ticu, ka noteikti nokļūsiet Centrālajā laukumā. Parka strūklakā blakus kafejnīcai dzīvo kādi 20 bruņurupuči. Nedēļas nogalēs Centrālajā laukumā bieži notiek koncerti. Parka galā atrodas Granadas katedrāle. No tās torņa paveras skats uz sarkanajiem dakstiņu jumtiem līdz pašai pilsētas nomalei.

Granadas tirgus ir liels un krāsains, skaļš un rosīgs. Visu, ko vietējie ēd, velk mugurā, lieto saimniecībā, var atrast tieši tur.

Lai redzētu, no kurienes rodas šokolāde, iesaku apmeklēt Choco Museo. Tur ir bezmaksas ekskursijas, kas sevī iekļauj arī produktu degustāciju. Taču, lai patiesi izprastu procesu, noteikti izbaudiet meistarklasi šokolādes gatavošanā – no kakao pupiņas līdz gatavai šokolādei.

 

4. Apojo lagūna

Apojo lagūna ir viena no senākajām Nikaragvā. Tā izveidojās pirms 23 tūkst. gadu, kad izvirda Apojo vulkāns, atstājot 7 km platu krāteri, kas piepildījās ar ūdeni. Mūsdienās lagūnu ieskauj zaļiem kokiem apauguši pakalni, gaiši zilais ūdens vienmēr ir patīkamā temperatūrā, lai tajā peldētos. Lagūnas krasts ir akmeņains, bet, iebrienot ūdenī līdz ceļiem, sākas smilšains pamats.

Lagūnas rietumu krastā joprojām ir aktīvas fumarolas, tāpēc vulkānu vēl nevar īsti saukt par guļošu. (Fumarolas ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.)

 

5. Mēness ūdenskritums

Matagalpas reģionā ir vairāki iespaidīgi ūdenskritumi, bet mēs, konsultējoties ar vietējiem, apmeklējām pašu skaistāko – Mēness ūdenskritumu. 40 metrus augstais ūdenskritums bija iespaidīgs, bet vēl iespaidīgāks tas noteikti ir lietus sezonā, kad pāri klints malai gāžas krietni lielāks ūdens daudzums.

Augšā, no kurienes ūdens krīt lejā, ir neliels dīķis, kurā vietējie mazgāja drēbes un mazgājas paši. Turpat pie stāvlaukuma arī neliels kantoris, kur sēdēja vairāki puiši. Viens no viņiem mums parādīja, kur atrodas skatu laukums, un izstāstīja, kā var nokāpt lejā. Pēc internetā atrodamās informācijas, tur iespējams arī iznomāt kajakus un nolaisties pa ziplainu.

Raksta turpinājums – jau drīzumā!

Vēlies iepazīt Centrālameriku? “Jēkaba Ceļojumiem” ir lieliski piedāvājumi!

Uzzini par jaunumiem pirmais!
Saņem Jēkaba Ceļojumu bloga jaunumus savā e-pastā.